Putniņa stāsta, ka no sabiedrības diskusijām ir grūti gūt konkrētu viedokli – tajās tiek veidots ideāls, kas beigās var izrādīties tikai ilūzija.
“Spēlēšanās ar sabiedrības viedokli ir politiskās spēles sastāvdaļa, tā ir iespēja pašiem politiķiem atklāti paust viedokli sabiedrībā. Pastāvot slēgtajam balsojumam, pastāvēs arī iespēja veikt manipulācijas, taču sabiedrība no politiķiem vēlas sagaidīt atklātu atbildības uzņemšanos,” pauž Putniņa.
Sociālantropoloģe norāda uz to, ka daudzus no iespējamiem kandidātiem, kuriem būtu sabiedrības atbalsts, varētu biedēt tas - lai kļūtu par Valsts prezidentu, būtu jāpanāk vienošanās ar politiskajām partijām.
"Tas, kā šobrīd pietrūkst, ir politiskās debates starp prezidenta amata kandidātiem,” teic Putniņa.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis gan norāda, ka šādas diskusijas iespējamas ne agrāk, kā pēc prezidenta amata kandidātu nosaukšanas.
Savukārt Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība) pauž, ka, iespējams, kādā brīdī varēs rīkot šādas diskusijas, tāpat nākotnē prezidenta amata kandidātus varētu virzīt arī sabiedrības pārstāvji, bet tas vēl būtu jāiestrādā vēlēšanu mehānismā.
Partijai “Vienotība” pagaidām vēl nav notikusi neviena no iecerētajām diskusijām ar dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem. Tās gaidāmas no 30.marta līdz aprīļa vidum, stāsta partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.
Tikmēr Brigmanis norāda, ka ZZS vispirms sagaidīs esošā valsts prezidenta lēmumu par to, vai kandidēt atkārtoti, pēc tam paredzēts rīkot divas diskusijas – ar lauksaimniekiem un Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēkiem. Politiķis gan piebilst, ka šīs diskusijas nevarētu kardināli grozīt partijas kopējo nostāju, taču tām ir iespēja mainīt atsevišķu deputātu viedokļus.
Nacionālā apvienība jau rīkojusi diskusijas Latvijas Kultūras akadēmijā, Zinātņu akadēmijā, tiek plānotas diskusijas starp juristiem un filosofiem. Uz visām diskusijām ir aicināti arī citu partiju biedri. Notikušās diskusijas rada rezonansi medijos, par tām tiek saņemtas atsauksmes, kas nozīmē, ka tiekot panākts cerētais rezultāts, teic Latkovskis. Politiķis gan aicina diskusiju dalībniekus nekautrēties saukt konkrētus vēlamos kandidātus, nevis tikai vēlamās kandidātu īpašības.
Runājot par prezidenta amata kandidātam vēlamajām īpašībām, mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Aigars Bikše Latvijas prezidenta institūtu salīdzina ar veco demokrātiju monarhiem - prezidentam kā mitoloģiskai personai jāveicina drošības sajūtas rašanās sabiedrībā. Viņaprāt, prezidenta amata kandidātam jābūt neitrāli noskaņotam cilvēkam, kas ārkārtas politiskajos apstākļos spēj normalizēt situāciju.
"Latvijā pastāv politiskie spriegumi, tādēļ prezidenta ievēlēšana partijām ir satraucošs brīdis - tas var mainīt politisko spēku samērus. Ir svarīgi atrast personu, kas spēj pildīt šo mītisko lomu un neizjaukt pastāvošo politisko kārtību,” teic Bikše.
“Prezidenta tēls veidojas cilvēciskajās attiecībās. Īpašības, kas tiek sagaidītas no prezidenta amata kandidāta – gudrs, intelektuāls cilvēks, kas varētu pacelt politisko latiņu – ir deficīts mūsu politiskajās aprindās. Šādam prezidentam nepieciešami tādi paši politiķi, kas viņu ievēlētu, un tāda pati tauta, kas viņu varētu novērtēt,” tā Putniņa.
Vēstīts, ka arī politikas vērotāji koalīcijas iecerētās konsultācijas par Valsts prezidenta amata kandidātu ar dažādām sabiedrības grupām atzinuši par PR gājienu.
Līdz šim skaidri prezidenta amata kandidāta vārdu nosauca vien Latvijas Reģionu apvienība - tā virzīs partijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru. Pārējās partijas joprojām domā. Savu kandidātu varētu virzīt arī „Saskaņa”, bet „No sirds Latvijai” gan sola izvēlēties no citu partiju piedāvājuma. ZZS paudusi atbalstu pašreizējam prezidentam Andrim Bērziņam, kurš gan vēl nav apstiprinājis savu kandidēšanu uz otro termiņu.
