Pirms tam „Apvienības pret nacismu” pārstāvis Vladimirs Buzajevs tiesā skaidroja, kāpēc viņi grib izmantot skaņas aparatūru.
„Pirmkārt, lai visi uzklausītu mūsu patriotiskās dziesmas (..) Otrkārt, mūsu mērķis ir atgādināt gājiena dalībniekiem par nacisma upuru vietām un nogalināto cilvēku skaitu,” sacīja „antifašistu” pārstāvis Vladimirs Buzajevs.
Tāpat „Apvienība pret nacismu” sūdzējās par to, ka viņiem nav ļauts nolikt pie Brīvības pieminekļa ziedus un vainagus pirms „Daugavas vanagu Latvijā” pieteiktā gājiena sākuma. Kāpēc šāda rekomendācija Rīgas domei dota, skaidroja Valsts policijas pārstāve Mārīte Ziemele.
„Ņemot vērā, ka "Apvienība pret nacismu" šo scenāriju neiesniedza, ir plašs jēdziens no plkst. 10 līdz plkst. 15 (..)
Tā kā biedrības „Apvienības pret nacismu” pieteikumā nav noraidīts konkrēts laiks par ziedu un vainagu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, tad tas var notikt nekontrolēti, spontāni (..) lai tādējādi traucētu citu pieteikto pasākumu norisi (..),” uzsvēra Valsts policijas pārstāve Mārīte Ziemele.
Pirms gada fiziskas sadursmes pie Brīvības pieminekļa izcēlās tieši pēc tam, kad leģionāru gājiena pretinieki ieslēdza skaļruņus ziedu nolikšanas laikā, bet policijai neesot bijis tiesību viņiem to liegt. Šobrīd likumā ir izdarīti grozījumi, kas ļauj piketos un sapulcēs ierobežot skaņas iekārtu lietošanu, ja tas traucē iepriekš pieteiktiem pasākumiem.
Biedrība „Apvienība pret nacismu” tiesā vērsās pēc tam, kad Rīgas dome aizliedza 16.marta pasākumos izmantot skaņu pastiprinošas iekārtas.
