Pētījumā norādīts, ka Latvija bēgļiem sniedz fragmentāru, sadrumstalotu atbalstu, kamēr reālajā dzīvē visas atbalsta pozīcijas ir savstarpēji cieši saistītas. Lai tiktu pie mājokļa, bēgļiem nepieciešams darbs, kas prasa labu veselību. Savukārt, lai integrētos sabiedrībā – jāapmeklē izglītības iestādes, kur mācības norit latviešu valodā. Turklāt Latvijā bēgļu bērniem bieži iesaka apmeklēt krievu skolas.
„Jāsaprot, ka pasaule šobrīd ir kritiskā stāvoklī. Vairāk cilvēku nekā jebkad iepriekš kopš Otrā pasaules kara ir spiesti pamest mājas kara, vajāšanas un cilvēktiesību pārkāpumu dēļ. Un tas, ko redzam Vidusjūras valstīs un Eiropā, ir skaidrs šīs situācijas atspulgs. Tie, kas kāpj laivās, lai šķērsotu Vidusjūru, nedodas uz Eiropu brīvdienās. Viņi to dara aiz izmisuma, jo citas izvēles nav,” norāda ANO augstā komisāra bēgļu lietās vecākā sadarbības koordinatore Karolīna Lindholma Billinga.
ANO pētījumā arī konstatēts, ka Latvijā bēgļus diskriminē gan sabiedrība kopumā, gan, piemēram, mediķi, liedzot ārstniecības pakalpojumus, un darba devēji, piedāvājot neadekvāti zemu samaksu. Nereti arī īres dzīvokļu īpašnieki atsakās tos izīrēt tieši bēgļiem.
ANO iesaka Latvijai strādāt pie bēgļu integrācijas programmas un tās ieviešanu uzticēt vienai konkrētai institūcijai, kas kalpotu arī kā vienas pieturas aģentūra bēgļiem.
Līdz pērnā gada oktobrim patvērumu Latvijā lūguši teju 1400 cilvēku, no kuriem bēgļa statuss piešķirts 64. Vēl 112 saņēmuši alternatīvo statusu, kas paredz mazāku iespēju klāstu, nekā tās ir bēgļiem.
ANO pārstāve Billinga vērtē, ka nelielā bēgļu skaita dēļ Latvijai līdz šim pietrūcis iniciatīvas izstrādāt visaptverošu integrācijas sistēmu: “Domāju, ka situācija Latvijā ir līdzīga kā daudzās citās valstīs. Tiek ieviesta patvēruma procedūra, bet sākumā patvēruma meklētāju skaits ir neliels, tādēļ šķiet, ka varēs atbalstīt katru no viņiem individuāli. Bet, skaitam augot, mēs aptveram, ka ir vajadzīga valsts koordinēta integrācijas programma, kas aptver gan valodas mācīšanos, gan darba atrašanu un līdz ar to spēju pašam samaksāt par īri. Tas viss ir ļoti cieši saistīts. Daudzas Eiropas valstis šādas programmas ir ieviesušas tikai nesen, bet jāatceras, ka pie tām ir pastāvīgi jāstrādā, jo sabiedrība mainās un integrācijas pasākumi ir jāpielāgo. Priecājos, ka Latvijas Kultūras ministrija ir iesaistījusies mūsu ziņojuma publicēšanas pasākumā un paudusi gatavību mācīties no citu valstu pieredzes.”
ANO Bēgļu aģentūras ziņojums publicēts laikā, kad īpaši aktuālas ir diskusijas par obligātajām bēgļu kvotām Eiropas Savienībā (ES). Eiropas Komisija rosinājusi ES dalībvalstīm kopumā divos gados uzņemt 40 000 bēgļu, Latvijai būtu jāuzņem 737 bēgļi, Lietuvai – 710, bet Igaunijai - pat 1064.
Kopumā bēgļu skaits ES šogad sasniedzis 100 tūkstošus. Salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pagājušajā gadā, šis skaits ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara arī kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem, un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
