ANO komiteja iesaka Latvijai censties nodrošināt pilsonību visiem Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja noslēguma secinājumos par Latvijas ziņojumu aicina īpaši censties nodrošināt automātisku pilsonības piešķiršanu visiem Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem. Savukārt Ārlietu ministrija norāda, ka aicinājumu atteikties no nepilsoņu statusa nevar vērtēt viennozīmīgi.

Ārlietu ministrijā informēja, ka publicētie secinājumi ir par Latvijas kārtējo ziņojumu par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu Latvijā no 2008. līdz 2016.gadam.

Komitejas eksperti atzinīgi novērtējuši Latvijas paveikto naturalizācijas veicināšanā, cīņā pret naida noziegumiem, aizspriedumu mazināšanā pret romu tautības cilvēkiem un Tiesībsarga biroja budžeta pieaugumā. Tajā pašā laikā komiteja savos secinājumos arī aicina Latvijas iestādes vairāk uzmanības veltīt atsevišķiem diskriminācijas izskaušanas jautājumiem.

Komiteja aicina palielināt Tiesībsarga biroja budžetu un atjaunot romu konsultanta darbību birojā. Komiteja, atzīstot, ka visaptverošs diskriminācijas aizliegums ir iekļauts Satversmes 91. pantā, tomēr

pauda bažas par to, ka citos normatīvajos aktos iekļautās diskriminācijas aizlieguma normas ir tikušas piemērotas reti, kas varētu liecināt par nepietiekamām zināšanām un prasmēm par šīm normām.

Tādēļ ANO komiteja ierosināja pieņemt visaptverošu diskriminācijas izskaušanas likumu.

Tāpat komiteju uztrauc mazais reģistrēto naida noziegumu skaits. Latvija tiek aicināta pēc iespējas precīzāk uzskaitīt un analizēt naida runas gadījumus, un rīkoties, lai izmeklētu un sodītu naida runu, it īpaši naida runu internetā un politisko kampaņu laikā.

Komiteja arī aicināja Latviju nodrošināt, ka tās īstenotā valsts valodas politika nerada tiešu vai netiešu diskrimināciju un nerada mazākumtautībām nepamatotus ierobežojumus izglītībā, nodarbinātībā, sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Šajā saistībā komiteja iesaka izvērtēt, vai ir nepieciešami grozījumi Izglītības likumā, kas savulaik mainīja mazākumtautību valodas lietošanas proporciju mācībās, kā arī grozījumi Civilprocesa likumā par valsts nodrošinātu tulku pakalpojumiem civilprocesā.

Pievēršoties jautājumam par nepilsoņiem, komiteja norāda uz joprojām lielo nepilsoņu skaitu Latvijā un aicina veicināt naturalizācijas procesu, jo īpaši censties nodrošināt automātisku pilsonības piešķiršanu visiem Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem.

Komiteja arī iesaka Latvijai veicināt romu iekļaušanu sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, vairāk iesaistot romu sabiedriskās organizācijas politikas plānošanas procesā.

Visbeidzot tā aicina Latviju nodrošināt, ka apcietinājums nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem tiek piemērots tikai izņēmuma gadījumos.

Ministrija: Secinājumi neatspoguļo sniegto informāciju

Ārlietu ministrijas ieskatā atsevišķi komitejas secinājumi un ieteikumi neatspoguļo ziņojumā un tā izskatīšanas gaitā sniegto informāciju. Tā, neskatoties uz Latvijas delegācijas sniegto informāciju gan mutiski, gan rakstveidā par to, ka starp ieslodzītajiem latvieši ir lielākā grupa, komiteja pauž bažas par lielo mazākumtautību pārstāvju, it īpaši krievu un romu skaitu Latvijas ieslodzījuma vietās.

Ministrijā arī norāda, ka komitejas aicinājums pakāpeniski atteikties no nepilsoņu statusa kā atsevišķas juridiskās kategorijas nevar tik vērtēts viennozīmīgi. Nepilsoņu statuss kā pagaidu statuss tika ieviests, lai precizētu okupācijas periodā Latvijā ieceļojušo personu statusu, jo valsts turpināšanās doktrīnas izpratnē šīs personas neietilpa atjaunotajā Latvijas pilsoņu kopumā. Līdz ar to šāds statuss ieviests, lai nepieļautu, ka daudzi Latvijā dzīvojošie kļūst par bezvalstniekiem.

Tika izstrādāti naturalizācijas nosacījumi, lai personas, kam tika piešķirts šis pagaidu statuss, varētu iegūt Latvijas pilsonību. Gadu gaitā naturalizācijas prasības tikušas vairākkārt atvieglotas, tomēr nepilsoņu skaita samazinājums nenotiek tik ātri, kā iecerēts, atzīst ministrijā.

Savos noslēguma secinājumos ANO komiteja lūdz Latviju gada laikā iesniegt papildu informāciju par paveikto,

lai īstenotu komitejas ieteikumus par Tiesībsarga biroja darbu un par paveikto nepilsoņu skaita samazināšanai. Kārtējais ziņojums Latvijai jāiesniedz 2021.gadā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti