Komentējot situāciju ar bēgļu ģimeni, kurai pēc labākas dzīves meklējumiem Vācijā tomēr nācās atgriezties Latvijā, Melbiksis norāda – iespējams, viņi nebija informēti par pārvietošanās kārtību attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem. “Jebkuram trešo valstu pilsonim, kas saņem uzturēšanās atļauju, šajā gadījumā bēgļu statusu, ir tiesības ceļot Eiropas Savienībā, bet nevar citur apmesties uz dzīvi un legāli strādāt. Viņam Latvijā jāpavada pieci gadi, tad viņš var domāt par kādu pārcelšanos,” skaidro aģentūras pārstāvis.
Turklāt esot indikācijas, ka tuvākajā laikā no Vācijas piespiedu kārtā varētu tikt atgrieztas vēl vairāku cilvēku grupas.
Tad būs svarīgs jautājums, ko Latvija darīs un kā rūpēsies par šiem cilvēkiem. “Tas ir būtisks jautājums, uz kuru būtu jāmeklē atbildes jau šobrīd, lai mēs nebūtu tādā situācijā, ka cilvēki stāv burtiski uz ielas. Jo viņi atbrauks, un šeit dzīvokļa viņiem nav,” norāda Melbiksis.
Savukārt centrā “Mucenieki” viņi uzturēties vairs nevarēs, jo vairs nav patvēruma meklētāji, bet gan jau kādu statusu ieguvušie.
Kopumā bēgļu pārvietošana no Grieķijas un Itālijas Latvijai sokas raiti, apliecina ANO Bēgļu aģentūras pārstāvis. Taču problēma ir ar šo cilvēku integrāciju.
“Skaita ziņā, jā, mēs strādājam diezgan labi. Bet mums rodas problēma – kad cilvēkam tiek piešķirts statuss, viņam jāiet ārā no patvēruma meklētāju centra “Mucenieki”, viņš īsti to nevar darīt,” norāda Melbiksis. Tāpēc jāturpina risināt ar mājokli saistīti un nodarbinātības jautājumi.
Ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmas ietvaros Latvija piekritusi brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus un vēl 531 personu uzņems ES pārvietošanas programmas ietvaros. Līdz šim gan daudzi Latvijas uzņemtie patvēruma meklētāji pēc kāda laika valsti ir atstājuši.