Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Lietuvā – jauni Covid-19 ierobežojumi

Panorāma

Trasēs sekos līdzi slēpotāju skaitam

Anketa vardarbības pazīšanai šogad izmantota samērā maz

Anketa vardarbības atpazīšanai šogad pielietota samērā maz

Pēc cīņas un pārliecināšanas divu gadu garumā šovasar beidzot visā valstī ieviesa vienoto vardarbības atpazīšanas anketu. Tā ir īpaša veidlapa, ko, dodoties izsaukumos uz ģimenes konfliktiem, aizpilda policists. Tālāk informācija nonāk sociālo darbinieku rokās, kas momentā sāk strādāt ar ģimenes problēmām. Tomēr šis ļoti noderīgais rīks līdz šim pielietots maz.  

ĪSUMĀ:

  • Vardarbības atpazīšanas anketu pirmo reizi izmēģināja Tukumā.
  • Pēc ilgām sarunām šovasar to ieviesa visā valstī.
  • Valsts policijā: augustā un septembrī sociālajiem dienestiem nosūtīta 441 anketa.
  • No kopējā ģimenes konfliktu izsaukumu skaita tie ir vien 24%.
  • Rīgas pašvaldības policija līdz novembra vidum nodevusi 210 anketas.
  • Rīgas Sociālais dienests no RPP ziņojumus saņem ātri, VP sūta vairākas dienas.
  • Valsts policija gan noliedz, ka anketas sūta pārāk ilgi.
  • Cietušie atsakās no nošķiršanas, jo baidās no varmākas.

Vardarbības atpazīšanas un risku izvērtēšanas anketu pirmo reizi izmēģināja Tukumā, kur pirms vairākiem gadiem kādu sievieti nosita dzīvesbiedrs. Sieviete cieta ilgstoši, policijas ekipāžas uz greizsirdības scēnām brauca piecas reizes. Sestā reize bija pēdējā – sieviete bija mirusi.

Vardarbība ģimenē

Pētnieciskā sērijā “Apburtais loks. Vardarbība ģimenē” sabiedriskie mediji sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica” analizē, kas ir ticis darīts un kas vēl ir jādara, lai samazinātu un izskaustu vardarbību ģimenē

2018. gadā ģimenes konfliktā nogalinātas divas sievietes, bet 2019. gadā – viens vīrietis. Šogad ir viena mirusī – sieviete. Speciālisti ir pārliecināti – problēmas pamanot laikus, no nāves var izglābt.

Rudenīgs vakars Rīgā. Pašvaldības policija dodas uz izsaukumu. Cietusī policijai skaidro, ka vīrs ir iedzēris, sitis viņai. Vīrietis vardarbību noliedz un dzīvokli pamet.

Kur viņš jums sita?
Pa vēderu sita vairākas reizes. Metās man virsū, sēdēja, es neko nevarēju, jo viņš ir smags. Es nevarēju elpot, saku viņam vairākas reizes – tu mani nogalināsi. Viņš sāka uz mani bļaut – nosprāgsti! Nosprāgsti! Nosprāgsti! Un tā tālāk.
Jūs gribat, lai viņš dodas prom uz doto mirkli?
Jā, jā.

No medicīniskās palīdzības sieviete atsakās, skaidro, ka nošķiršanu nevēlas. Ir arī pret pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Uz jautājumu, vai vīrs sitis pirmo reizi, sieviete atbild – ''kāda starpība? Ja viņš mani sit, tad sit''. Pašvaldības policijai izsaukums uz šo adresi bija pirmo reizi.

Anketa vardarbības atpazīšanai šogad pielietota samērā mazVita Anstrate

“Mums par notikušo vajag apdraudējuma izvērtējumu sastādīt. Man būs dažādi jautājumi jums jāuzdod vēl. Un materiāls uz sociālo dienestu par šādiem konfliktiem tiks nosūtīts. Tas ir domāts vairāk jūsu aizsardzībai, lai sociālais dienests zina, ka ir bijis tāds konflikts,” cietušajai skaidro policists. 

Sieviete piekrīt un arī pati saņem vienu anketas kopiju e-pastā. Varētu domāt, ka tagad viss ir kārtībā, anketa ir ieviesta, un policija ne vien vārdos, bet arī darbos pierāda vēlmi – cīnīties pret vardarbību ģimenē.

Kopumā dati gan nav tik iepriecinoši. Valsts policijā stāsta, ka augustā un septembrī sociālajiem dienestiem nosūtīta 441 anketa.

Uz kopējā ģimenes konfliktu izsaukumu fona, tas ir maz – vien 24% jeb apmēram katrā ceturtajā gadījumā.

Rīgas pašvaldības policija ir paraugs citiem. Tā līdz novembra vidum nodevusi 210 šādas veidlapas. Un dienestā atzīst, ka tikai 10%–13% veidlapu ir par klientiem, kas jau nonākuši tā redzeslokā.

Anketu var aizpildīt arī planšetdatorā, bet Valsts policija to drukājot papīra formātā, un Rīgā no Valsts policijas saņemot pat piecreiz mazāk anketu nekā no pašvaldības kārtības sargiem.

Rīgas Sociālā dienesta Sociālā darba nodaļas vadītāja Marina Fiļipova stāsta, ka, salīdzinot Valsts policijas un pašvaldības policijas sūtītos ziņojumus, “ar pašvaldības policiju vispār problēmu nav”.

“Mēs tos ziņojumus saņemam vai nu tajā pašā dienā, vai nu divu dienu laikā. Tas, kas attiecas uz Valsts policiju, tur mēdz būt trīs, piecas un pat septiņas dienas vai ir, piemēram, bijis viens gadījums, kur, piemēram, mēneša laikā atsūtīja tikai informāciju. Līdz ar to mēs varējām reaģēt tikai pēc mēneša,” skaidro Fiļipova.

Valsts policijas Dienestu koordinācijas biroja priekšnieka vietniece Iveta Valaine iebilst: “Policijas darbinieks pēc izsaukuma sagatavo pavadvēstuli un tad šo kopiju nosūta uz attiecīgā sociālā dienesta elektronisko adresi. Nevajadzētu būt, ka mēnesi nesaņem.”

Par anketām sūdzas arī tiesneši.

“Šobrīd riska novērtēšanas anketas no policijas ļoti lēnām ienāk tiesās. Ļoti mazs procents tiesās ir saņemts. Tikko svaigi apstiprināta, un visam ir vajadzīgs laiks, lai pie tā pierastu,” atzīst Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Ilze Celmiņa no Rīgas apgabaltiesas.

"Dod pieci 2020"

Labdarības maratonā „Dod pieci” šogad runājam par vardarbības ģimenē mazināšanu.

Maratona laikā saziedotie līdzekļi tiks novirzīti Ziedot.lv ātrās reaģēšanas jeb krīzes fondam, sniedzot finansiālu atbalstu galvenokārt sievietēm un bērniem, kas grib izrauties no apburtā loka – aiziet no vardarbīgām attiecībām –, bet nespēj to izdarīt atbalsta trūkuma dēļ.

Kur cietušais no vardarbības var saņemt palīdzību?

Bet laika nav, jāsper nākamie soļi. Valdībā ir atbalstīta iecere ļaut policistam izvērtēt vardarbības riskus un nošķirt varmāku arī bez cietušā piekrišanas. Diemžēl liela daļa cietušo no tā atsakās baiļu ietekmē.   

“Ļoti ilgstoši reizēm ir nepieciešams, lai šī cietusī persona saņemtos vai vispār nonāktu līdz tam, lai viņa gribētu un varētu sākt savu situāciju risināt. Iespējams, policijas izsaukumi ir bijuši jau vairāki, bet persona tālāk nekad nav varējusi tikt. Tas, ka policija atnāk un izliek ārā varmāku, var būt pozitīvs solis, – cietusī persona ir izolējusies no varmākas ietekmes un var sakārtot savas domas, var saprast,” skaidro Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska.

Tas, visticamāk, varēs notikt vien nākamā gada otrā pusē, jo līdz tam vēl jāgroza vairāki likumi un noteikumi, skaidro Valsts policijas atbildīgā amatpersona Iveta Valaine.

“Redziet, tas nav tik vienkārši, ka mēs tikai norādām vienu normu likumā “Par policiju”, jo tur paralēli ir jāgroza vēl citi normatīvie akti. Es domāju, ka viennozīmīgi vajadzētu. Varbūt 100% visos gadījumos ne. Likumā vajadzētu arī norādīt, kuri ir tie īpašie gadījumi,” saka Valaine.

Tieši diskusijas par to, kā policistam atpazīt pietiekamas briesmas, tagad aizņemšot nākamos astoņus mēnešus. Resursu centrā “Marta” stāsta, esot izpētīts, ka vidēji pasaulē sieviete no vardarbīgām attiecībām aiziet ar astoto reizi. Bet citai astotā, septītā vai sestā reize var būt pat dzīvības cenā.  

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt