Mežiņu saimniece Inguna Valdmane vispirms iepazīstina ar šogad tapušo Angoras trušu māju, ēku, kurā nu vienviet ir gan trušu būri, gan arī telpa vilnas pārstrādei. Inguna Valdmane ir dzimusi un augusi rīdziniece, aizraušanās ar trušiem sākusies, viesojoties pie vecmāmiņas Valmieras pusē, bet tagad, kaut arī ikdienā Inguna ir orientēšanās trenere Valmieras sporta skolā, bērnības aizraušanās ir pāraugusi sertificētā trušu fermā, un te vienā no retajām Latvijā ir Angoras šķirnes truši.
Skaists viņš ir! Mēs negribējām trušus audzēt gaļai. Mums ir 14 šķirņu truši, arī vaislas audzētava, bet ar Angoras šķirni nodarbojamies nopietni,” saka Inguna Valdmane. Nu jau "Mežiņu" saimniecībā ir pat dažādu nokrāsu angoras truši, sākot no baltiem līdz pat sarkanīgi brūniem.
Angoras truši prasa rūpīgu kopšanu, pareizāk sakot - regulāru cirpšanu. Inguna atzīst, mēs vēl tā īsti pat nenovērtējam trušu vilnas priekšrocības.
“Pluss ir lielais siltums, kas ir daudzkārt siltāks par aitu, un vilna ir ļoti mīksta un nekož, arī bērniem pie kakla vai pēdiņām. Četras reizes gadā jācērp, labam trusim nocērp apmēram 250 gramus pirmo, otro šķiru, pāris zeķu jau sanāk no viena truša,” stāsta Inguna.
Pirms pāris gadiem viesojoties "Mežiņu" saimniecībā, plašākas trušu vilnas izmantošanas iespējas bija tikai iecerēs. Un šī ir pirmā vasara, kad kopā ar meitu Justīni, kura studē apģērbu dizainu, tapuši arī dažādi izstrādājumi.
"Mežiņos" vērtē, ka ir izdevies atrast savu nišu, jo nav jau daudz saimniecību, kurās ne tik vien audzētu Angoras trušus, bet arī pārstrādātu to vilnu.
