Ministru kabineta sēdē izskatīts Ekonomikas ministrijā tapušais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāns, kurā kopumā iekļauti 48 pasākumi. Negaidīti spraigas diskusijas izvērtās par ierosinājumu atļaut uzņēmumiem kārtot grāmatvedības dokumentus angļu valodā.
„Mēs nepiedāvātu aizstāt pilnībā latviešu valodu, tas drīzāk būtu paralēli, ka gan bilance, gan grāmatvedība ir gan latviešu, gan angļu valodā sagatavojami un pieejami,” skaidrojot Ekonomikas ministrijas ierosinājumu būtību, sacīja tās pārstāvis Kristaps Soms.
Tikmēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) skaidroja, ka likums „Par grāmatvedību” pieļauj valsts valodas un angļu valodas paralēlu lietošanu. Bet plašāk izmantot angļu valodu neļauj Valsts valodas likums:
„Galvenais ierobežojums ir Valsts valodas likums, kas nosaka, ka principā visi pārskati, grāmatvedības uzskaite un citi dokumenti, kas pamatojoties uz likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem ir iesniedzami valsts vai pašvaldību iestādēs, ir sagatavojami valsts valodā.
Respektīvi, tad vispirms ir jāmaina Valsts valodas likums, kas neļauj mums strādāt citā valodā.
Savukārt Grāmatvedības likums jau nosaka, ka grāmatvedības reģistri ir jākārto latviešu valodā, bet, ja darījumos piedalās arī ārvalstu fiziskā vai juridiskā valoda, tad, pusēm vienojoties, var lietot arī otru šīm darījuma pusēm ērtu valodu,” norādīja Reizniece-Ozola.
Tomēr ar Ekonomikas ministriju jau esot apspriesta iespēja piedāvāt, piemēram, uzņēmumu gada pārskatu kopsavilkumus arī angļu valodā. „Mēs domājam, ka VID varētu to piedāvāt kā maksas pakalpojumu. Ja kādam ir vēlme saņemt to angļu valodā, investoram nav jāiet uz citu institūciju, lai dabūtu tulkojumu,” skaidroja ministre.
Piesardzīgi uz angļu valodas izmantojuma paplašināšanu raugās Nacionālā apvienība, kuru pārstāvošais vides ministrs Kaspars Gerhards uzskata: „Pēc „Brexit” kāda vēl Eiropas valoda? Vai Maltas valoda mums tagad būs galvenā? Es ieteiktu visiem mācīties vācu vai franču valodu.”
Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperte Inese Olafsone ir pārliecināta, ka iespējas plašāk izmantot biznesa vidē iecienītās angļu valodas lietošanu ir jāpaplašina: „Mēs tomēr strādājam vienota tirgus apstākļos un, ja citās valstīs uzņēmējdarbības vidē ir šī priekšrocība, kas atvieglo procesu gan investoriem, gan tiem uzņēmumiem, kam ir meitasuzņēmumi šeit, tad tas noteikti būtu jāievieš arī Latvijā.”
Grāmatvedība gan nav vienīgā joma, kurā Ekonomikas ministrija rosina plašāk izmantot angļu valodu. Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas plānā iekļauts arī aicinājums nodrošināt Uzņēmumu reģistra pakalpojumus angļu valodā.
Ziņots, ka janvāra vidū par latviski nerunājošo ārvalstu uzņēmēju iespējām saņemt Valsts ieņēmuma dienesta konsultācijas vēstīja LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, kas eksperimentā pārliecinājās, ka šādiem investoriem pašiem tikt galā ar formalitātēm būtu pagrūti - VID nav spējīgs konsultēt uzņēmējus angliski.
Dažas dienas pēc tam ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) uzņēmējdarbības vides veicināšanai ieteica atsevišķus pakalpojumus uzņēmējiem sniegt angļu valodā.
