Par mazuļa likteni lsm.lv rakstīja jau maijā. Sākotnēji vecāki atteicās no tikko dzimušā zēna. Vecāki atstāja puisēnu slimnīcā, kur viņš vairākas nedēļas pavadīja intensīvās terapijas nodaļā, un ne reizi to neapraudzīja. Tomēr vecāki deva puikam tipisku angļu vārdu, cerot, ka viņš tādā veidā labāk integrēsies Anglijas sabiedrībā un prasīja, lai zēns tiktu nodots adopcijai Anglijā.
Viņi nebija precējušies un izšķīrās, kad sieviete gaidīja piedzimstam mazuli. Ģimenē jau bija divi bērni - zēns un meitene, kas uztur sakarus ar tēvu. Tādēļ tēvs un māte secinājuši, ka vēl viena bērna audzināšana ģimenei būtu pārāk liels finansiāls slogs.
Savukārt Latvijas iestādes norādīja, ka tādējādi tiek pārkāptas jaundzimušā tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi. Turklāt zēna vecmamma pa mātes līniju izteica vēlmi audzināt puisēnu Latvijā. Puikas vecāki tam iebilda. Savukārt britu sociālo dienestu centieni panākt vecāku un vecmammas vienošanos par kopīgu rīcību zēna audzināšanā un liktenī beidzās ar neveiksmi.
Līdz ar to maijā konflikts bija izvērties par četru pušu cīņu – Latvijas un Lielbritānijas, kā arī vecmammas un vecāku.
Kopš maija par tagad jau 14 mēnešus veco zēnu rūpējas kāds britu pāris, kas šo mēnešu laikā nolēma viņu adoptēt. Tikmēr vasarā māte tomēr nolēmusi pieprasīt dot tiesības audzināt bērnu, raksta britu laikraksts „The Yorkshire Post”. Spēkā bija palikusi arī vecmāmiņas prasība atdot bērnu viņai.
Taču tiesa lēmusi, ka bērnu pagaidām drīkst audzināt tikai britu pāris.
Tiesnesis norādījis, ka bērna interesēs vislabāk būtu viņam palikt pie britu pāra, kas par viņu labi rūpējas.
Tiesa norādījusi, ka maz ticama ir iespēja, ka bērnam būs cieša saite ar saviem bioloģiskajiem vecākiem vai vecmammu.
Vienlaikus tiesnesis norādīja, ka bērnam būs tiesības zināt par saviem bioloģiskajiem vecākiem un vecmāmiņu, kas tomēr izteica vēlmi audzināt zēnu. „Svarīgi, lai viņš zinātu savu latvisko izcelsmi,” teica tiesnesis Kobss.
„Es domāju, ka viņa vecmāmiņas pozīcija ir cienījama: viņa ir izrādījusi stipru pienākuma sajūtu dot viņam mājas. Viņas prasības ir samērīgas un godīgas. Tādā pašā mērā es atzīstu un saprotu viņa bioloģisko vecāku emocijas brīdī, kad viņi saprata, ka viņu dēls stāv uz robežas, kad viņš juridiski un emocionāli būs saistīts ar citiem vecākiem. Es nenoliedzu viņu patieso vēlmi rūpēties par dēlu, kuru gan nomāca viņu rīcībā gada pirmajā pusē. Ja apstākļi šajā lietā būtu citi, tad vecāku un vecmammas pozīcija, iespējams, būtu citādāka,” norādīja Kobss.
Rus.lsm.lv norāda, ka vecāki un vecmamma var iesniegt apelāciju, taču, vai tā tiks iesniegta, nav zināms.
