Gluži kā pirms četriem gadiem, arī tagad Latvijas Radio (LR) ir intervējis visu partiju, kas piedalās 13.Saeimas vēlēšanās, līderus, lai saprastu viņu pozīciju virknē, mūsuprāt, svarīgu jautājumu. Starp uzdotajiem jautājumiem ir tādi, kas skar gan pensiju sistēmas nākotni, gan to, kur ņemsim jau tagad trūkstošo darbaspēku un kā partijas gatavas apkarot ēnu ekonomiku, kuras apmērs pērn diemžēl ir audzis.
ĪSUMĀ:
- Mēs beznodokļu zonu iztaisīsim pēc 101. kilometra.
- KNAB jābūt neatkarīgam, viņš nevar būt atkarīgs no partijām.
- Mēs neļausim vienam saņemt miljonu gadā.
- Princips – vairāk strādā, vairāk pelni un mazāk maksā nodokļus.
- Tā bija valstiskās nejēdzības izpausme sašķelt Latviju 119 vājās vienībās.
Algas cels un nodokļus samazinās vai pat atcels
Kādā valstī mēs pamostos, ja pie varas nāktu „Latviešu nacionālisti”
Aigas Pelanes komentārs.
Ja partija „Latviešu nacionālisti” (LN) nāks pie varas un realizēs savu programmu, visiem, kas dzīvos no Rīgas tālāk par 101. kilometru, nebūs jāmaksā sociālais nodoklis un jāmaksā PVN par apģērbu un pārtiku. Tiks izveidoti 20 spēcīgi novadi, un tiks pārskatīti visi noslēgtie starptautiskie līgumi. Tiks izvērtēts, vai maz Zemkopības ministrija Latvijā ir vajadzīga, kā arī notiks Ārlietu ministrijas un vēstniecību darbības vētīšana. No 2022.gada Latvijā sāks darboties jauna Satversme.
Lai arī partija saucas „Latviešu nacionālisti”, sarunā ar vienu no partijas līderiem Andri Rubinu, skaudrs nacionālisms spriedumos un priekšlikumos nevēdī. Partijas programmā minēts, ka tā atbalstīs latviešu komercbanku izveidi, taču sarunā uz nacionālo piederību netiek „spiests”. Tāpat arī runājot par valodas lietojumu privātajās augstskolās, LN nekas nav pret to, ka tur māca citās valodās, tai skaitā arī krievu.
Lai gan nodokļi praktiski nebūs jāmaksā tiem, kas dzīvo tālāk par 101. kilometru no Rīgas un vēl atsevišķām sabiedrības grupām, tie vai nu tiks būtiski samazināti, vai arī atcelti, partija gatava palielināt algas gan medmāsām, gan ārstiem, tāpat arī atbalstu ģimenēm un bērniem, kā arī pensijas. Valsts izveidos arī latviešiem piederošus pārstrādes uzņēmumus un vēl daudz ko citu finansēs no valsts budžeta.
Atbilde uz jautājumu – kur tam visam ņems naudu, ir visai oriģināla. Proti, algas valstī nevarēs būt augstākas nekā Valsts prezidentam. Tāpēc tiem, kas saņem miljonu algā, nāksies iztikt ar daudz, daudz, daudz zemāku atalgojumu. Turklāt ir vēl viens ienākuma avots – vienošanās ar miljonāriem, pret kuriem ierosināta kāda krimināllieta. Piemēram, smagos noziegumos apsūdzētais kādreizējais Ventspils mērs Aivars Lembergs valstij varēs atdod pusi no savas naudas un tādējādi lieta pret viņu tiks izbeigta. A.Rubins ir pārliecināts, ka Lembergs ir gudrs un piekritīs šim darījumam. Turklāt arī citiem miljonāriem no LN būs piedāvājums ieskaitīt daļu no sava kapitāla valsts budžetā.
Jūsu programmā minēts, ka veselības aprūpei būs 5% no IKP, divreiz lētāki medikamenti un laboratoriskie izmeklējumi, medmāsu algu palielinājums līdz vidēji 1200 eiro mēnesī, ārstiem – 2500, tāpat arī veidosiet jaunas poliklīnikas reģionos un tā tālāk. Kur ņemsiet naudu?
Pirmkārt, 5% nepieciešami no IKP. Tas ir politisks lēmums, un to mēs panāksim. Jums interesē par medikamentu cenām – es gribu teikt, ka Latvijā medikamenti ir apmēram divas reizes dārgāki nekā Eiropas Savienības (ES) valstīs, tāpēc ka mūsu ministrija lobē farmaceitiskās firmas. Mēs to pārtrauksim. Ja būs nepieciešams, uztaisīsim ministrijā lieltirgotavu, kas iepirks zāles un kur tās būs uz pusi lētākas.
Par medmāsu algām. Es gribētu zināt, kā jūs domājat, cik medmāsai būtu jāmaksā? Statistika liecina, ka pagājušogad medmāsām vidēji maksāja 487 eiro mēnesī.
Kur jūs ņemsiet naudu? Vai šādas algas būs jau no nākamā gada?
Visa mūsu programma ir paredzēta uz mūsu ievēlēšanas laiku. Mēs nevaram pateikt, ka viss tas, ko rakstām programmā, sāksies ar 2019.gada 1.janvāri.
Tātad turpmāko četru gadu laikā?
Jā, turpmāko četru gadu laikā. Bet medmāsu algas, tas ir jautājums, kas jārisina steidzoši. Jūs taču zināt – medmāsas visas brauc prom. Visvairāk viņas aizbrauca, kad veselības ministre Čakša bija galvenā ārste Stradiņa slimnīcā.
Bet valsts budžets jau ir tāds, kāds ir…
Valstī ir milzīga neekonomija, bezsaimnieciskums. Tur tā lieta. Ja runāsim par Veselības ministriju – cik viņi desmitiem miljonus iztērēja slimnīcu rekonstrukcijai laukos, kuras stāv tagad tukšas?
Jūs jau arī plānojat jaunu poliklīniku izveidi reģionos. Kas tad tās veidos, vai valsts?
Mēs tās poliklīnikas izveidosim. Mēs piesaistīsim reģioniem investorus. Bulgārijā, Sofijā, piemēram, desmitstāvu slimnīcu uzcēla japāņi. Investori uzcēla, un tur medicīna maksā lētāk nekā valsts.
Jūsu programmā rakstīts, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis būs no 7 līdz 15%, atkarībā no ienākumiem, būs diferencēts PVN un vienīgais īpašums tiks atbrīvots no nekustamā īpašuma nodokļa. Taču mani ļoti interesēja sekojošs piedāvājums, ko esat ierakstījuši programmā – iedzīvotāji, kas dzīvo aiz 101. kilometra robežas no Rīgas, atcelt sociālo nodokli, PVN pārtikai un apģērbam. Viņiem vispār nebūs nodokļi jāmaksā?
To, ka vienīgajam mājoklim nevajadzētu nodokli uzlikt, tas ir skaidrs.
Jūs taču ziniet, ka cilvēkus senāk izsūtīja aiz 101. kilometra? Arī manu sievastēvu Jāni Danēviču, kas bija 19.divīzijas leģionārs un ārsts, viņu arī izsūtīja, un viņš varēja strādāt un dzīvot pēc 101. kilometra. Tie cilvēki un viņu ģimenes, kas ir izsūtītas aiz 101. kilometra, viņi vēl tagad tur daudzi dzīvo nabadzībā.
Mēs gribam attīstīt Latvijas laukus un tieši šos reģionus. Tur mēs dabūsim vairāk investīcijas, ja tur nebūs nodokļu. Jā, mēs atcelsim visus PVN, lai viņi paspēj sasniegt to līmeni, kas ir Rīgā. Rīgā dzīvo labāk. Jūs esat braukusi pa Latvijas laukiem? Es esmu braucis. Tur viss ir izmiris. Ja mēs beznodokļu zonu iztaisīsim pēc 101. kilometra, jūs redzēsiet, kā tas attīstīsies. Latvija uzplauks.
Ir taču arī tādas pilsētas kā Ventspils, Liepāja, Daugavpils vai, piemēram, Valmiera, kas ļoti strauji attīstās? Vai tur arī nevajag maksāt nodokļus?
Tā ir mūsu politika. Lai uzņēmēji iet tajos rajonos, kas ir pēc 101. kilometra. Lai attīstās tie rajoni.
Ventspils - tas ir atsevišķs stāsts. Ventspilī ir ļoti gudrs vadītājs, pret kuru pašreiz iet tiesvedība. Es no savas puses piedāvātu Latvijas valstij ar viņu izbeigt tiesvedību ar noteikumu, ka viņš 50% no savas naudas, saviem īpašumiem ieskaitītu budžetā. Viņš ieguva to naudu, pamatojoties uz to… Protams, ka viņš pats ir gudrs, bet – pamatojoties uz to likumdošanu, kas bija nelabvēlīga Latvijas tautai. Latvijas tauta tika faktiski apmānīta.
Pie tā paša punkta jūsu programmā minēts, ka atbalstīsiet arī latviešu komercbanku un krājaizdevumu sabiedrību izveidi. Vai šobrīd kāds latviešiem traucē veidot savas komercbankas?
Jā, traucē. Mums viņiem jādod speciāli zaļā gaisma, lai viņi izveido. Un mēs to izdarīsim.
Tieši pēc nacionalitātes principa?
Latvijas pilsoņiem. Ne tieši pēc nacionalitātes principa, bet mums nav neviena Latvijas banka vai krājsabiedrība, vai Latvija komercbanka, kas atbalstītu latviešu komersantus un jaunajiem uzņēmējiem, kas attīstās, dotu jaunus kredītus par zemām procentlikmēm. Paskatieties, kas notiek – zviedru bankas pelna simtiem miljonus gadā. Un kur tā nauda aiziet? Prom. Tā mums nepaliek.
Ja mums būtu sava banka vai arī piesaistīta pie Latvijas Bankas, kas dotu kredītus uz zemiem procentiem vai bezprocenta kredītus.
Šī valdība, kas bija pie varas 27 gadus, veicināja to – es negribētu teikt, ka tas ir genocīds pret Latvijas tautu, bet kaut kas līdzīgs gan. Tauta brauc prom. Jūs saprotiet – miera laikā tauta aizbrauc prom, tāpēc ka nevar uzturēt ģimenes. Jaunie, kas beidz studēt un grib iet rezidentūrā vai maģistrantūrā, viņiem jāmaksā nauda, jo pietrūkst budžeta vietu. Dānijā studijas ir par brīvu. Viņi brauc prom. Jaunai ģimenei, kura grib arī bērnus, nepieciešams arī dzīvoklis. Viņi nevar dzīvokli nopirkt.
Ir taču „Altum” programma, kur ir ļoti izdevīgi nosacījumi un kuru arī ļoti aktīvi izmanto jaunās ģimenes, un dzīvokļi tiek pirkti.
Tas ir labi, ka ir tāda programma, bet vajag vairāk veicināt. Pirmkārt, valstij vajag uzcelt dzīvokļus un dot jaunajiem cilvēkiem bez maksas, lai tik maksā komunālos maksājumus. Ja viņiem būs trīs vai četri bērni, tad viņiem vispār to dzīvokli uzdāvina par brīvu.
Jūs gribējāt teikt – kur valsts dabūs naudu? Valsts tagad aizņemas 3,5 miljardus eiro, lai maksātu par "Parex" banku vai par kaut ko. Tur valstij bija nauda. Bet tautai? Tauta lai brauc prom.
Mēs sakām, ka vajag ratificēt sociālo hartu. Tā ir harta pret nabadzību. Mūsu valdība to neratificē. Tas sliktākais, kas ir, – tauta tiek turēta nabadzībā. Tie, kas ir vēl enerģiski, tie aizbrauc prom. Kāpēc viņi aizbrauc? Tāpēc, ka savā laikā paņēma kredītus. Viena daļa nespēj kredītus atmaksāt. Citi pārdot te visu, jo te ir ļoti lieli nodokļi. Mūsu valdība tik domā, kā cilvēkus aplikt ar nodokļiem. Uzņēmēji nevar elpot, uzņēmējiem jādod zemāki nodokļi.
Vēl viena lieta no jūsu programmas – jūs gatavojaties pārskatīt Latvijas noslēgtos starptautiskos līgumus. Kuri līgumi jums nepatīk?
Mēs pārskatīsim visus līgumus. Tie ir jāatslepeno. Ir ļoti daudzi dažādi līgumi, kuri nav izdevīgi Latvijas valstij. Ja mēs pieņemam kaut kādus neizdevīgus līgumus, tad par to jātaisa referendums. Es negribu tagad detaļās jums teikt, tieši kurus līgumus.
Mūsu Ārlietu ministrijas (ĀM) politika ir strausa politika – ministrs ir ielicis galvu smiltīs, pakaļu pacēlis augšā un pasaka, ka viņš neko nezina. Es esmu ļoti neapmierināts ar ĀM darbu. Viņi visu slepeno, mēs gribam visu atslepenot. Paskatieties, ko tas Lapo Lapsa raksta – mēs pat nezinām, cik viņi tērē budžeta naudu. Viss ir slepens. Tas pats ar likumiem. Mēs gribam arī atklāt visus privatizācijas likumus. Mēs taču nezinām, piemēram, par cik ir pārdotas „Lattelecom” daļas. Mēs zinām, ka „Rīgas piena kombinātu” viens gudrais privatizēja par 200 tūkstošiem latu un pārdeva krievu uzņēmējam par 35 miljoniem. Viņš izmantoja situāciju. Varbūt to arī vajadzētu pārskatīt.
Jūs prasiet, kur ņemt naudu? Varbūt vajadzētu piedāvāt visiem miljonāriem, lai viņi 10 vai 20% no savas naudas ieskaita Latvijas budžetā, ja viņi atbalsta šo valsti. Piedāvāsim viņiem. Ja nē, tad sīki pārskatīsim, kā viņi tika pie tās naudas. Un tie, pret kuriem ir tiesvedība, piemēram, Lembergs vai Martinsons – es Latvijas valsts vārdā, mēs pieņemtu tādu likumu, ka piedāvātu viņiem vienoties. Viņi pārskaita 50-40% vai cik tur procentus valsts budžetā… teiksim, 100 miljoni viņiem ir, viņi pārskaita 50 miljonus budžetā, viņiem pietiek ar 50 miljoniem dzīvei.
Kā tad ar taisnīgumu?
Tas būtu tas taisnīgums.
Jūs domājat, ja Lemberga kungam būs 100 miljoni kontā, tad viņš jums brīvprātīgi atdos naudu?
Viņš taču ir gudrs cilvēks. Viņam pieminekli uzcels, ka viņš ir atbalstījis Latvijas budžetu. Un izbeigtu pret viņu visas tiesvedības.
Šis būs tāds vienreizējs budžeta ieņēmums.
Jā, tas būs vienreizējs, bet ļoti liels. Mums ir tik daudz miljonāru. Ja katrs ieskaitītu, tad tā būtu ļoti liela summa.
Par pārējo – mums ir nepieciešams arī kaut kāds taupības režīms. Mēs taču nevaram vienam cilvēkam gadā maksāt miljonu lielu algu. Mums programmā ierakstīts, ka budžeta iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās alga nedrīkst būt lielāka kā Valsts prezidentam. Valsts prezidentam alga ir 5 200 eiro. Un mēs sakām, ka nevienam nedrīkst būt lielāka.
Šobrīd ir mainīts augstskolu likums un tika ierobežots ārvalstu valodu lietošanas īpatsvars apmācībā. Jūsuprāt, vai šis likums būtu jāmaina vai arī jāatstāj kā ir, vai jānosaka vēl stingrākas prasības?
Mans viedoklis ir tāds, ka bērnudārzos un Latvijas skolās jābūt latviešu valodai. Privātajās augstskolās var būt citas valodas.
Arī krievu valoda?
Arī poļu, arī gruzīnu. Esmu universitātē mācījis, mums ir bijušas gruzīnu grupas. Atbrauc gruzīnu grupa, viņi maksā naudu, un nauda taču iet budžetā. Krievu grupas mums gan bija pirms dažiem gadiem, tagad vairs nav, tagad visas ir angļu. Bet – mēs viņus apmācām tādā valodā, kādā viņi grib. Protams, Latvijā viņi strādāt nevar, viņi saņem savu izglītības dokumentu un brauc atpakaļ uz mājām.
Minējāt, ka vajag tikai latviešu valodas apmācību bērnudārzos un skolās. Vai uz to vajag pāriet pakāpeniski vai ļoti strauji?
Bērnudārzos un skolās vajadzēja jau sen. Ja vēl nav pārgājuši uz latviešu valodu 28 gadu laikā, tad es brīnos. Protams, atļaujot nacionālajās skolās priekšmetus, kas ir literatūra, pasniegt viņu valodā. Mēs neesam pret to, bet, ja jūs gribat, lai valsts apmaksā… Mums taču ir latviešu valoda, valsts likums.
KNAB jābūt neatkarīgam
Kāds ir jūsu viedoklis – vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) būtu jāstiprina, vai mums ir vispār nepieciešama šāda iestāde?
Mūsu programmā ir rakstīts – valsts iekārtas reforma. Ja runājam tikai par korupcijas biroju, skaidrs, ka visa valsts redz, ka tas buksē. Kāpēc viņš buksē? Tāpēc, ka nav neatkarīgs. Te ir vairāki scenāriji. Pirmkārt, viņš ir pilnīgi neatkarīgs vai viņa funkcijas pārņem citi, vai trešais – varbūt pat vispār likvidē. KNAB jābūt neatkarīgam, viņš nevar būt atkarīgs no partijām.
Tur tagad ir nomainījies vadītājs, ir atnācis Straumes kungs.
Es to Straumes kungu daudz nepazīstu. Es vispār viņu nepazīstu. Viņu iecēla Ministru prezidents. Tas nav neatkarīgs. Viņš ir atkarīgs no valdības, bet, ja mēs gribam apkarot korupciju, tad ir jābūt neatkarīgam.
Jūlijā Briselē bija NATO samits, kur ASV prezidents Trampa kungs teica, ka dalībvalstīm vajag jau 4% no IKP atvēlēt NATO. Ir dažādas domstarpības starp ES un ASV, kas liek pastiprināties runām par nepieciešamību veidot savu – Eiropas armiju. Kāds ir jūsu viedoklis – vajag vai arī nevajag?
Mums, pirmkārt, ir sava armija. Jums arī interesē tas IKP… Es uzskatu, ka vajag 2% IKP ģimenēm, kur mums tagad Latvijā ir tikai kaut kāds pusprocents.
Obligāto dienestu mēs varētu atbalstīt uz īsu periodu – trīs līdz seši mēneši. Tas nebūtu slikti.
Tas tos jauniešu nedaudz savāktu, padarītu sportiskākus, ieaudzinātu disciplīnu. Mums ir ļoti labi jaunieši, bet tomēr uz trim līdz sešiem mēnešiem… tur būtu disciplīna, sports, nodzītu to speķi. Paskatieties, daudzi ir resni. Un mums ir nepieciešams palielināt rezervistus un kopējo mobilizēto skaitu līdz 100 tūkstošiem. Gadā vajag apmācīt vismaz 5-10 tūkstoš cilvēkus, piemēram, studentus. Es biju students, mums bija kara katedra.
Bet Eiropas armiju mums nevajag?
Eiropas armiju mums nevajag. Jūs jau saprotiet, ka ES lēnām sabrūk.
Bet NATO maksāt 2% vajag?
Mēs esam apņēmušies NATO maksāt 2% un mēs tos maksājam.
Bet jūs jau arī sakāt, ka vajag pārskatīt starptautiskus līgumus. Varbūt tad arī šo?
Nē, NATO 2% - es domāju, ka tas ir normāli. Mums NATO ir garants. Mums nav jāuztraucas, ka mums var uzbrukt krievi vai kaut kādi citi.
Vai palielināt aizsardzībai summu līdz 4% no IKP arī vajadzētu?
Palielināt aizsardzībai līdz 4% mums nevajag. Aizsardzībai varēsim palielināt vairāk, ja tauta lems. Tur vajag būt referendumam. Tagad tikai piecas vai sešas valstis maksā 2%. Kāpēc ministrs jau piedāvā, ka maksās vairāk? Vācija nemaksā vēl pat 2%. Lai bagātā Vācija maksā 2%. Kāpēc Tramps izmeta tos 4%? Tāpēc, ka viņi maksā tos 4%. Tramps ir gudrs. Trampam ir nacionālā ekonomika, ko mēs sakām, ka arī Latvijā jāievieš. Tur viss iet uz augšu. Protams, viņu daudz kritizē, bet tauta ir apmierināta. Tāpēc, ka viņiem bezdarbs samazinās, ienākumi palielinās un tā tālāk.
Pensiju reforma būs
Šobrīd vairums pensionāru dzīvo ļoti smagos apstākļos, taču diemžēl arī nākotnē nekādi lieli uzlabojumi var arī nebūt. Kā jūs uzskatat – vai būtu nepieciešama pensiju sistēmas reforma Latvijā? Vai arī pašreizējā sistēma ir laba un nekas nav jāmaina, jo tā strādā ļoti labi?
Ja tas strādātu, tad pensionāri nedzīvotu nabadzībā.
Ja pensionāri mūs atbalstīs, mēs mainīsim to situāciju. Mēs esam programmā ierakstījuši, ka 400 eiro ir minimālā pensija, kas nav apliekama ar nodokli.
Kur jūs dabūsiet tam naudu – minimālajai pensijai 400 eiro? Mana māte šobrīd saņem 230 eiro lielu pensiju, kad minimālā pensija ir ap 70 eiro. Vai tas nozīmē, ka viņai arī celsies pensija un būs vismaz 600 eiro?
Nē, jūsu mātei būs 400 eiro, ja mēs būsim pie varas.
Tad tiem, kas nav strādājuši un saņem tāpēc minimālo pensiju, būs tikpat daudz, cik manai mātei, kura strādājusi 40 gadus?
Nu, mēs pārskatīsim par tiem gadiem, par tiem gadiem pieliek klāt. Mums jau vajag izanalizēt – kāpēc tad viņa nav strādājusi. Varbūt viņa ir izaudzinājusi piecus bērnus kā mana sieva? Viņa izaudzināja piecus bērnus un nostrādāja 25 gadus kā ārste.
Jūsu māte taču nevarētu izdzīvot no 270 eiro, ja jūs nepalīdzētu. Eiropas sociālā harta, ko mūsu valdība neratificē, paredz, ka cilvēkam ir jābūt tik daudz naudai, lai var samaksāt par dzīvokli, par ēšanu un medicīnu. Ja cilvēks dzīvotu viens pats – dzīvoklis ir jāmaksā, jāēd un vecam cilvēkam jāpērk medikamenti – viņam vajag vismaz 400 eiro. Mums jau citi saka, ka vajag vēl vairāk.
Kur tam ņemsiet naudu? Jūs esat ieplānojuši ļoti radikālu nodokļu reformu…
Es taču jums saku, ka mēs neļausim vienam saņemt miljonu gadā. Mēs uzaicinām viņu no ārzemēm, lai viņš vada „AirBaltic”, kas neko daudz nepelna priekš Latvijas valsts, bet viņam maksā miljonu gadā.
Mēs sakām, ka minimālai pensijai ir jābūt 400 eiro un maksimālajai 2000 eiro. Iedomājieties – tas, kas nolaida uz grunti „Liepājas metalurgu”, viņš sev uztaisīja pensiju, ja nemaldos, 19 tūkstoši gadā [iespējams, bija domāts – mēnesī, red.]. Un viens no mūsu prezidentiem arī sev ļoti lielu pensiju ir uztaisījis. Kāpēc tad jums ir tik liela pensija? Tāpēc, ka jūs apmānījāt Latvijas valsti? Ar to es domāju „Liepājas metalurgu”.
Gribu saprast – vai esat gatavi vispār pensiju sistēmu reformēt?
Jā, mēs esam gatavi.
Vai atteiksieties no tiem trim līmeņiem?
Mēs vēl padomāsim. Mēs noteiksim, ka minimālā pensija ir 400 eiro. Ja mums trūks naudas, tad mēs paņemsim tos aizņēmuma miljardus, ko tagad dod procentu maksāšanai par „Parex”, un mēs to naudu novirzīsim sociālajām lietām. Nevar tautu turēt nabadzībā. Mēs nevaram pieļaut, ka latviešu jaunās ģimenes, jaunās sievietes brauc prom. Kas tad mēs te paliksim – tikai vieni penčas?
Uz desmit gadiem – regresīvā nodokļu sistēma
Šobrīd Latvijā sāk trūkt darbaspēka. Kāda ir jūsu attieksme pret darbaspēka ievešanu?
Pie tā, ka trūkst darbaspēka, ir novedušas valdošās partijas. Tāpēc, ka viņas visu laiku liek ļoti lielus nodokļus, firmas mūk prom un cilvēki brauc prom, jo nevar izdzīvot.
Pirmkārt Latvijai jāizmanto vietējais darbaspēks un aizbraukušie – diaspora. Latviešu nacionālisti atbalsta ekonomisko nacionālismu. Mēs varam samazināt bezdarbu un veicināt nodarbinātību, samazinot tiešos nodokļus – sociālos un ienākuma. Es personīgi atbalstu regresīvo ienākuma nodokli. Tiešo nodokļu samazinājums ir Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras pozīcija.
Mums jāsamazina nodokļi – mēs samazināsim nodokļus un mums nāks iekšā firmas. Mums jāļauj cilvēkiem attīstīties, dibināt pašiem uzņēmumus.
Daudzas firmas ir gatavas nākt šeit un attīstīt ražošanu, bet tā problēma ir, ka nav kas strādā. Šobrīd nav, kas labo ceļus. Ko darīt?
Jums ir pilnīga taisnība. Kur ir valsts politika? Lai valsts uzceļ mājas vai lai dod zemi par brīvu tiem cilvēkiem, kas ir tagad ārzemēs, kas ir gatavi braukt atpakaļ.
Bet zeme jau ir privātīpašumā.
Valstij pieder daudz zemes reģionos. Tāpēc jau mēs rakstām to 101. kilometru. Dosim tur zemi, lai attīstās. Un tie mūsu uzņēmīgie, kas ir aizbraukuši, daudzi grib braukt atpakaļ.
Tad jūs sauksiet tautiešus atpakaļ?
Mēs protams, sauksim atpakaļ.
Vai esat gatavi arī no trešajām valstīm ievest darbaspēku, piemēram, no Krievijas, Ukrainas vai Baltkrievijas?
To var darīt uz termiņu, uz sezonu, ja gadījumā trūkst. Bet pirmkārt mums jābeidz tas, ka Latviju katru mēnesi atstāj 50 cilvēki. Tas mums jāpārtrauc. Īpaši tas attiecas uz jaunatni, studentiem. Studenti tagad augstskolās saka – mēs pabeigsim augstskolu un brauksim prom, jo tur vairāk maksā. Mums tas ir jāregulē. Tāpēc mēs sakām, ka jābūt lielākām algām.
Ekonomisti ir aplēsuši, ka Latvijā pērn atkal ir pieaudzis ēnu ekonomikas īpatsvars. Vai jums ir plāns, kā apkarot ēnu ekonomiku?
Iedot regresīvo nodokli vismaz uz desmit gadiem. Vislabākais risinājums, kas stimulēs ienākumu legalizāciju, darba ražīgumu, likvidēs ēnu ekonomiku un izveidos pārtikušu vidusšķiru. Princips – vairāk strādā, vairāk pelni un mazāk maksā nodokļus. Kad būsim sasnieguši augstu dzīves līmeni, var ieviest samērīgu progresiju.
Pats pirmais – mums jāļauj visiem strādāt un jāsamazina visi nodokļi. Kāpēc cilvēki nemaksā – tāpēc, ka tie nodokļi ir tik lieli. Man ir bijusi lieltirgotava, man ir bijusi aptieka, man ir bijis dermatoloģiskais centrs. Mēs zinām, ko nozīmē maksāt nodokļus. Mēs tos maksājām, bet tad, kad tu godīgi maksā visus nodokļus, tad tu strādā priekš kanalizācijas. Cik nopelni, tik ir ēšanai. Un viss. Tu nevari attīstīties. Visu laiku tiek uzlikti arvien lielāki nodokļi.
Nodokļi jāsamazina, jāmaina valdība, jāmaina valsts iekārta, jāmaina politika. Mums vajag arī ieklausīties, ko saka Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kamera.
Vajadzīgi tikai 20 novadi
Latvijā cilvēku skaits samazinās, pašvaldības sarūk, īpaši laukos. Ko darīt? Vai būtu nepieciešama jauna reģionālā reforma?
Vai vajadzīgi mums tik daudz reģioni? Protams, nē. Tā bija kārtējā korupcijas un valstiskās nejēdzības izpausme sašķelt Latviju 119 vājās vienībās, atdalot pilsētas no laukiem. ASV, piemēram, ir 50 štati, Japānā – 48 prefektūras, Vācijā – 16 zemes, Šveicē – 27 kanoni, bet, lūk, mazajai Latvijai vajag 119 novadus, kur katrā ir vidēji 15 deputāti no desmit partijām.
Administratīvi teritoriālā reforma 2008.gadā bija vajadzīga valdošajiem, lai no budžeta izspiestu 200 tūkstošu latu katram jaunam novadam.
Mums vajag steidzami, jau uz nākošajām pašvaldību vēlēšanām, samazināt novadu skaitu. Mēs piedāvājam 20 spēcīgus novadus. Tas ir ierakstīts mūsu programmā.
Kā jūs to izdarīsiet?
Mēs pieņemsim lēmumu. Kā izdarīja senāk, tā izdarīs tagad. Mēs taču būsim valdībā. Jūs taču par mums balsosiet! Tauta mums noticēs.
Mūs jau visur bloķē. Latvijas Televīzija mūs bloķē un neļauj uzstāties, tāpēc, ka viņi jūlijā taisīja reitingu un mums nebija 2%. Kā mūsu apvienībai varēja būt 2% jūlijā, ka mēs nodibinājām apvienību, kurā ir partijas ar 20 gadu stāžu, 27. jūlijā? Viņi negrib, lai tauta dzird, ko mēs piedāvājam.
Es tā saprotu, ka reģionālā reforma mums būs. Jūs pieņemsiet tādu lēmumu.
Jā, būs. Būs 20 spēcīgi novadi. Un tur arī būs naudas ekonomija.
Kā ir ar tālāko lauku attīstību. No vienas puses, mums ir vajadzīgas lielas, spēcīgas zemnieku saimniecības, kas ir spējīgas konkurēt starptautiski. No otras puses, mums ir arī svarīgi, lai cilvēki paliek dzīvot laukos, bet tad ir vajadzīgs darbs. Ko jūs vairāk atbalstāt – ka veidojas vairāk mazas saimniecības, vai turpinām attīstīt un atbalstīt lielās saimniecības?
Runājot par lauku attīstību, ko attīstīt – obligāti vajag izvērtēt Zemkopības ministrijas (ZM) lietderību un budžetu, kurš ir virs 666 miljoniem eiro. ZM budžetā ir apakšprogramma – ES lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, kur ir paredzēti vairāk nekā 266 miljoni eiro liela budžeta dotācija. Tur ir arī otrs fonds – Eiropas lauku garantijas fonds – ar 274 miljoniem eiro. Manuprāt, ZM savas funkcijas varētu veikt ar daudzkārt mazāku budžetu, ietaupītos līdzekļus novirzot zemnieku atbalstam un aizsardzībai.
Bet – kādu zemnieku?
Es domāju, ka mums jāattīsta vidējie un mazie. Mums jātaisa savas pārstrādes. Iedomājieties, Kremlī vislabākais mēbeles bija mūsu mēbeles. Mēs tagad sūtām visus kokus projām un importējam mēbeles. Piedāvāsim tautai to darīt. dosim viņiem priekšrocības, palīdzēsim viņiem. Ražosim, pirmkārt, mēbeles.
Piemēram, tagad rudenī ir āboli, plūmes – ko ar ražu darīt? Mums vajag pārstrādes rūpnīcas. Kāpēc mums vajag pirkt ārzemju sulas? Ražosim šeit uz vietas.
Ko dara ZM? Viņi lielajiem uzņēmējiem, kas bija Tautas partijā, iedod zemi, iedod no fondiem naudu, un viņi smejas par mums.
Kur tad tie mazie tagad dabūs zemi? Tām lielām saimniecībām jau ir zeme. Vai pieļaujat, ka nacionalizēsiet daļu zemju?
Zemes ir daudz – aizbrauciet pēc 101. kilometra. Nu, pārskatīsim arī šo. Ziniet ko – pārskatīsim visu privatizāciju. Kāpēc viņiem ir tās zemes tik daudz? Varbūt viņi nomā no valsts uz sev izdevīgiem nosacījumiem?
Mūsu piedāvājums lauku attīstībai ir 101. kilometra statuss. Tiem, kas dzīvo 101 un vairāk kilometru attālumā no Rīgas - samazināt PVN pārtikai un apģērbam, atcelt sociālo nodokli. Tas stimulēs nodarbinātību, patēriņu un lauku attīstību un šos mazos un vidējos uzņēmumus.
