Andrejsalā pirms četriem gadiem plānotā attīstība joprojām kavējas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Alkohola veikals, restaurētas senas mēbeles, vasaras kafejnīcas un apģērbu veikals nomainījuši kādreizējo Andrejsalas seju, kad pirms septiņiem gadiem izveidojās pirmais radošais kvartāls ar viesnīcu, teātri, muzeju, literatūras telpu un mākslinieku darbnīcām. Neliela daļa no sākotnējiem iemītniekiem vēl palikusi, bet Andrejsala joprojām gaida, kad varēs uzsākt savu attīstību, kas jau četrus gadus kā apstiprināta, bet vēl nav sākusies.

Naivās mākslas muzeja vietā atrodas drēbju veiklas, bet pie pašas krastmalas ir kafejnīca un blakus vēl divi būvobjekti. Vēl tepat ir apjomīgs alkohola veikals. No radoša kvartāla, kuru atvēra pirms septiņiem gadiem, palicis maz, bet viens no tiem ir krāsainais un agresīvais grafīti uz māju sienām.

Peldošās galerijas "Noass" vadītāja Kate Zilgalve skaidro, ka pirmos divus gadus, tāpat kā pēdējos, kopš Naivās mākslas muzejs atradās Andrejsalā, bija lielākais apmeklētāju pieplūdums. Tomēr, kā jau tas bija sākumā zināms, telpas bija pieejamas tikai uz laiku, turklāt tikai no maija līdz oktobrim bez centrālapkures. Tagad "Noass" vēlas savus projektus kompaktākus, tāpēc Naivās mākslas muzejs pirms gada pārcēlies uz AB dambi un jau jūnijā vērs savas durvis apmeklētājiem.

Toms Kohs ir no «Apokalipses jātniekiem», kas katru gadu dodas pilsētās ar ērmriteņiem. «Apokalipses jātnieku» saimniecībā vienu brīdi bija pat divas telpas: lielāka zāle jeb Velozaurs un garāža. Tomēr šogad beidzas uz pieciem gadiem noslēgtais īres līgums, tāpēc vai nu jācer, ka salas pārvaldītājs līgumu pagarinās vai arī būs projekts jāiesaldē.

Andrejsalu pārvalda Jaunrīgas attīstības uzņēmums, kura vienīgais akcionārs ir Norvēģijas uzņēmums «Port Pro AS». Andrejsalas vadība kategoriski atsakās runāt par nākotnes mērķiem. Jaunrīgas attīstības uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Pavke aicina sūtīt jautājumus uz e-pastu, uz kuru tāpat arī neatbild. Neesot laika gatavot atbildes.

Rīgas arhitekts Gvido Princis norāda, ka teritorijas lielākā vērtība ir tās atrašanās vieta, un tas, ka mainās Andrejsalas seja un arī īrnieki, ir raksturīgi projektiem, kas ir pārbūves stadijā.

Detalplānojums tika apstiprināts jau 2009. gadā, kas paredzēja attīstīt visu Andrejsalas teritoriju, tai skaitā arī to, kur savulaik atradies radošais kvartāls. Tad šeit atrastos dzīvojamās un biroju ēkas, arī veikali un kultūras celtnes. Plānots, ka gar Daugavas krastu ies promenāde, bet Viestura dārzu ar teritoriju savienos vairākas gājēju joslas. Tai skaitā plānots arī izbūvēt tramvaju līniju, kas ietu pa Andrejostas ielu.

Četru gadu laikā, kopš detaļplānojums apstiprināts, uz vietas gan nekas neliecina, ka mērķus kāds būtu sācis īstenot. Pirms četriem gadiem gan sācis darboties Andrejsalas biznesa inkubators, kas atbalsta jaundibinātus uzņēmumus radošajās nozarēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti