Populistiskā komunikācija un populistiskie līderi baidās no skeptiskiem jautājumiem, no diskusijas, no vajadzības pamatot savus saukļus, viņi grib padarīt dzīvi vienkāršāku, un tad cilvēki sliecas par neapmierinošo situāciju vainot valdošo eliti, iespējams, arī pelnīti.
Bet populisti arī neko neskaidro. viņi parāda ar pirkstu, “tie ir vainīgi, ka jūs ciešat”.
Populisma piekritēji tic tikai savam līderim, un tā cilvēki virzās uz to, ka ir gatavi atteikties no savām brīvībām, “sekojot maldugunīm”, pauda eksperte.
Taču tā cilvēki sāk nosliekties par labu autoritārismam, norādīja Rožukalne.
Viņa uzsvēra, ka nevajag pārspīlēt vienkāršību, cilvēki noguruši no prastuma.
Rožukalne arī skaidroja, ka nepamatoti ir vainot populisma uzplaukumā tīmekļa iespējas, jo pie tā nenoved mūsu iespējas diskutēt, bet gan lielas naudas, ar kuru palīdzību menedžē līderus, kurus izliek kā izkārtni, rada mākslīgas ideju plūsmas, “tā nav tautas balss”.
