Panorāma

Ar RAKUS jauno angiogrāfu palielina pieejamību asinsvadu operācijām

Panorāma

"Radio Brīvā Eiropa" vēlas jaunu biroju Rīgā

Ančipovas kaujas vietā iesvētīts piemiņas piemineklis

Ančipovas kaujas vietā pierobežā iesvētīts piemiņas piemineklis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Šonedēļ pašā Krievijas pierobežā Šķilbēnu pagastā, godinot Ančipovas kaujas 102. gadadienu, iesvētīta jaunuzstādītā piemiņas zīme. Ančipovas kaujā 13. janvārī par Latvijas neatkarību pret Sarkano strēlnieku pulku cīnījās Latgales partizānu pulks, un tā bija pēdējā Atbrīvošanas cīņu kauja Latvijas teritorijā. 

Nelielajam Ančipovas ciemam Balvu novada Šķilbēnu pagastā ir īpaša nozīme gan Latgales, gan visas Latvijas vēsturē. Pirms 102 gadiem 13. janvāra rītā tur notika cīņa starp Latgales partizānu pulku un Sarkano armiju par Latvijas neatkarību.

Klātesot Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes zemessargiem, Valsts robežsardzes pārstāvjiem, Baltinavas vidusskolas skolēniem un vietējiem iedzīvotājiem, Ančipovas kaujas vietā sestdien iesvētīts piemineklis. Tā pamatos iemūrēts arī Valsts prezidenta Egila Levita vēstījums nākamajām paaudzēm.

Jaunais piemineklis uzstādīts bijušās koka piemiņas zīmes vietā Ančipovas ezera krastā, kas radies mākslīgi. Tā uzpludināšana sākta 1989. gadā vietējā iedzīvotāja, novadpētnieka Antona Slišāna vadībā.

"Sāka to purvaino vietu izstumdīt, izlīdzināt visus krūmus, celmus, un tā līdz 1991. gadam. 1991. gadā te pacēla caurteku uz augšu, uzbēra ceļu, un izveidojās tāds mākslīgais ezers. Viena no lietām ir atcerēties, kā vispār Latvija ieguva brīvību. Vismaz Ziemeļlatgalē pēdējā cīņa bija šeit," stāstīja nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns.

Par Ančipovas kaujā iesaistītajiem un notikumu gaitu liecības ir skopas. Padomju laikos par to runāt bija aizliegts. Tas atstājis neatgriezeniskas pēdas vēstures izzināšanā.

"Vecmamma stāstīja, jā, ka kaut kāds karš bija, kritušie kalnā, bet kādi – lāgā nestāstīja, nevarēja pastāstīt. Viņiem bija savs zīmogs, tur cilvēkiem deva, ka viņš tur var braukt, atļaujas kaut kādas. Pat tika dzirdēts, pats redzējis neesmu, ka viņiem bija sava nauda. Uz vecajām cara laika banknotēm lika virsū to partizānu pulka zīmogu," stāstīja lokālās vēstures pētnieks Dzintars Dvinskis.

Lielu ieguldījumu Ančipovas kaujas izpētē sniedz šķilbēnietis Francis Slišāns, kaut jau daudzus gadus viņa ikdiena rit Īrijā. Latgales partizānu pulka kareivju rindas kuplināja un gatavi ziedot savu dzīvību par neatkarību bija vairāki Franča radinieki.

"Mammas tēta vecākais brālis bija Baltinavas pagasta rakstvedis. Viņš paņēma svarīgus Baltinavas pagasta dokumentus un aizgāja pie partizāniem. Pirmo reizi paši aizstāvēja savu dzimteni, jo agrāk jau cīnījās tikai kaut kādu svešu varu pusē," stāstīja nacionālo partizānu pēctecis Francis Slišāns.

Viņš cer, ka tuvākajā nākotnē izdosies savākt un apkopot pietiekoši daudz materiāla ne vien par Ančipovas kauju, bet arī dzimto Šķilbēnu pagastu un izdot vēsturisku grāmatu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti