ĪSUMĀ:
- "Amnesty Internationa" apsūdz Latviju vardarbībā pret migrantiem uz Baltkrievijas robežas.
- Ziņojumā pausts, ka robežsargi piekāva un pazemoja cilvēkus, kuri mēģināja šķērsot robežu.
- Atbildīgās iestādes pārmetumus noraida, arī Tiesībsarga birojs pārbaudēs neko tādu nav secinājis.
- Organizācijā "Gribu palīdzēt bēgļiem" saņemtas vairākas liecības par vardarbības gadījumiem.
Atkārtoti pārmetumi
Latvija "vardarbīgi" iegrūdusi migrantus atpakaļ Baltkrievijā un dažus pat pakļāvusi spīdzināšanai, apgalvo organizācija. Ziņojumā norādīts, ka cilvēkus, kuri mēģināja šķērsot robežu no Baltkrievijas uz Latviju, piekāva un pazemoja robežsargi.
Latvia has given refugees and migrants a cruel ultimatum: accept to return ‘voluntarily’ to their country, or remain stranded at the border 👇https://t.co/jowaAkqc55
— Amnesty International (@amnesty) October 13, 2022
Organizācija norādīja, ka Latvijas attieksme pret migrantiem no Baltkrievijas krasi kontrastē ar tās "ātro mobilizāciju", lai sniegtu patvērumu daudziem tūkstošiem Ukrainas migrantu.
"Amnesty International" ziņojumā detalizēti aprakstīta iespējamā varas ļaunprātīga izmantošana, patvaļīga aizturēšana, slikta izturēšanās, nedroši un antisanitāri apstākļi un pat spīdzināšana.
Tajā citēts kāds irākietis Zaki, kurš sacīja, ka trīs mēnešu laikā pie robežas ticis grūsts uz priekšu un atpakaļ vairāk nekā 150 reizes, tostarp dažkārt pat astoņas reizes dienā. Cits irākietis Adils sacīja, ka viņš un citi migranti gulējuši mežā sniegā.
"Amnesty International" Eiropas Institūciju biroja direktore Eve Gedija norādījusi, ka Latvijas darbībām neesot nekāda sakara ar robežu aizsardzību. Tie esot nekaunīgi starptautisko un Eiropas Savienības tiesību pārkāpumi.
Intervijā Latvijas Televīzijai "Amnesty International" Eiropas Reģionālā biroja direktors Nils Muižnieks pastāstīja, ka ziņojumā uzklausīti irākiešu bēgļi uz robežas.
Tāpat piekļuve robežai un notiekošajam neesot brīva ne žurnālistiem, ne nevalstiskajām organizācijām, tāpēc nav iespēja pārliecināties par patieso situāciju.
Latvija noraida pārmetumus
Iekšlietu ministrija un Valsts robežsardze noraida pārmetumus, jo šādi gadījumi nav konstatēti, paziņojumā medijiem norādīja ministrija. Robežsardze veicot individuālu katras personas izvērtējumu, lai novērstu draudus personas dzīvībai vai veselībai.
Tāpat līdz šim brīdim neesot konstatēts neviens gadījums, kad Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku vai Valsts policijas pārstāvji pat galējās nepieciešamības situācijā būtu pielietojuši fizisku spēku un/vai speciālos līdzekļus. Tāpat neesot saņemta neviena sūdzība par fiziskā spēka un speciālo līdzekļu pielietošanu no personām, kuras mēģinājušas nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas valsts robežu. Cilvēkiem tiekot sniegta humānā un nepieciešamā medicīniskā palīdzība.
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas pērn augustā līdz šim brīdim šādu apsvērumu dēļ jau ielaistas 195 personas.
Ministrija arī norādīja, ka nevienai valstij nav pienākuma ielaist savā teritorijā visus ārvalstniekus, kuri to vēlas, vēl jo vairāk personas, kuras apzināti cenšas nelikumīgi šķērsot valsts robežu.
Arī iekšlietu ministrs Kristaps Eklons ("Attīstībai/Par!") nepiekrīt "Amnesty International" apsūdzībai par Latvijas vardarbību pret migrantiem uz Baltkrievijas robežas. Nav saņemtas nevienas oficiālas liecības vai iesniegumi, kuros minētie cilvēktiesību pārkāpumi būtu fiksēti, norādīja ministrs.
Kristaps Eklons: Mums nav neviens zināms no šiem cilvēkiem, kas tiek pieminēti ["Amnesty International"] ziņojumā, tie ir 17 cilvēki – mēs nevienu no viņiem, tā teikt, neesam "vaigā redzējuši" ar kaut kādu sūdzību vai iesniegumu. Saprotams, ka šī situācija ir neviennozīmīga, sarežģīta. Robežsardze, Valsts policijas darbinieki, zemessargi no savas puses darīja maksimāli to labāko, ievērojot tieši visus mūsu norādījumus un individuāli izvērtējot katru gadījumu.
Latvijas Radio: Jūs droši vien zināt par to, ka cilvēktiesību aizstāvji vērsušies Iekšējās drošības birojā ar lūgumu izmeklēt konkrētus gadījumus. Kā veicas ar izmeklēšanu?
Es varu tikai apstiprināt, ka izmeklēšana turpinās par šiem norādītajiem faktiem. Gan Iekšlietu ministrija, gan robežsardze un pārējie dienesti pilnībā sadarbojas ar Iekšējo drošības biroju. Bet pagaidām par izmeklēšanas procesa gaitu un kaut kādiem jau izdarītie secinājumiem es neko nevarēšu nokomentēt, jo viss vēl procesā un neesmu par to informēts.
Jūs minējāt, ka iestādes ievēro visus likumus. Vai nevarētu būt gadījumi, kad vardarbīgi pret migrantiem izturējušies atsevišķi robežsargi?
Mēs strādājam ar milzīgu cilvēku skaitu gan no vienas puses, gan otras puses, un situācijas ir ļoti dažādas. Tagad man noliegt jel kādu iespēju, ka kaut kas tāds varēja vai nevarēja notikt, būtu neprofesionāli. Tam mums ir dažāda veida un līmeņa tiesībsargājošās iestādes, tajā skaitā arī starptautiskās, kur ir iespējams sūdzēties par kaut kādiem konkrētiem notikumiem. Attiecīgi šo iestāžu uzdevums ir veikt faktu pārbaudi un izmeklēšanu. Kamēr mums nav ārzemju ekspertu informācijas pārbaudes rezultātu, nav pilnīgi nekāda pamatojuma pārmest kaut ko mūsu amatpersonām.
Kāda šobrīd ir migrantu plūsma uz Baltkrievijas robežas?
Plūsma ir mainīga. Ir dienas, ka šie skaitļi mūsu gadījumā sasniedz vairākus desmitus, kaimiņvalstu gadījumā - pat vairākus simtus. Ir dienas, kad ir mazāks skaits. Mums ir arī informācija, ka otrpus robežai ir, ja tā var nosaukt, "viltus bēgļu" uzkrājums Baltijai turpinās, un mums ir jābūt gataviem.
Tas nozīmē, ka ārkārtējo situāciju vajadzētu pagarināt?
Es neizslēdzu iespēju, ka mēs to pagarināsim, jā.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") par viltus apsūdzībām tviterī nodēvējis "Amnesty international" pārmetumus.
Already for some time @amnesty has lost any credibility and this report further proves complete degradation of once respected human rights organisation. Latvia rejects these bogus accusations https://t.co/52FNT5W4SP
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) October 13, 2022
Pārbauda un ziņo par saņemtajām sūdzībām
Organizācija "Gribu palīdzēt bēgļiem" ir sazinājusies ar "Amnesty International", daloties pieredzē konkrētās krīzes risināšanā. Organizācijas pārstāve Evija Strupiša pastāstīja, ka saņemtas vairākas liecības par notiekošo uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas Baltkrievijas pierobežā ir ierobežota pieeja teritorijai, līdz ar to organizācija pati nevarēja novērot notikušo.
Organizācija ir vērsusies Iekšējās drošības birojā, kur izmeklēšana aizvien notiek, un tā paļaujas uz iestādes spēju izmeklēt notikušo. Informāciju par iespējamiem pārkāpumiem Iekšējās drošības birojam nodod arī Tiesībsarga birojs.
Tiesībsarga birojs esot bijis uz vietas uz robežas un ticies ar personām, kas izmitinātas aizturēšanas centrā, kā arī bijis uz robežas kopā ar robežsargiem. Pārbaužu laikā cilvēktiesību pārkāpumi nav konstatēti.
Tā pārstāve Ruta Siliņa pastāstīja par Tiesībsarga biroja rīcību pēc saņemtajām sūdzībām: "Ierodoties Daugavpils aizturēto personu centrā, tiek intervēti cilvēki, kas tika ielaisti Latvijā, lai saprastu, vai pret viņiem tika pielietots spēks, vai netika. Un viena ģimene saka, ka viņiem ir aizdomas, ka pret viņiem pielietoja elektrošoku. Savukārt, kad mēs prasām aprakstīt, tad tas kļūst ļoti nekonkrēti. Un uzreiz tajā pašā vizītes laikā mēs pārbaudām, vai vispār robežsargiem tādi elektrošoki ir. Nu, nav viņiem tādu."
Vēl ministrija norādīja, ka situāciju novēroja arī Latvijas Cilvēktiesību centra pārstāvis. Iebildes robežsardze nesaņēma.
KONTEKSTS:
Cilvēktiesību aizstāvji jau iepriekš krizējuši Latviju, Lietuvu un Poliju par izturēšanos pret migrantiem, kas caur Baltkrieviju mēģināja iekļūt Eiropas Savienības teritorijā. Atšķirībā no Ukrainas kara bēgļiem, kas šajās valstīs uzņemti ar lielu atsaucību, pret patvēruma meklētājiem no Irākas, Afganistānas un Sīrijas bijusi daudz noraidošāka attieksme.
Latvijas Iekšējās drošības birojs pārbauda publiski izskanējušās ziņas par iespējamu nežēlīgu izturēšanos pret irākiešiem, kuri pērn masveidā mēģināja nelegāli iekļūt Latvijā no Baltkrievijas. Savukārt prokuratūrā saņemts divu Latvijas nevalstisko organizāciju iesniegums, kura pamatā ir nelegālo robežšķērsotāju liecības par it kā pret viņiem pielietotu vardarbību.
Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons "Amnesty International" paziņojumu bija nodēvējis par melīgu un sagrozītu.
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas centās nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu bija ieradušies no Irākas. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievija apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturoja kā hibrīdkara izvēršanu.
Bēgļu dēļ pierobežā pērn augustā izsludināto ārkārtējo situāciju šī gada augustā pagarināja jau ceturto reizi, proti, līdz šī gada 10. novembrim. Lai gan šogad mēģinājumu skaits nelegāli šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu ievērojami sarucis, tomēr nelegālās migrācijas spiediens var atgriezties kuru katru brīdi, brīdināja Iekšlietu ministrijā, līdz ar to situācija aizvien ir saspringta.
