Ameriks Latvijas Radio pauda, ka iepazīsies ar valsts pārstāvju argumentiem un to, kā rīkosies valdes sēdē, argumentēs trešdien.
Taču viņš atgādināja, ka pirms divām nedēļām viņš kopā ar satiksmes ministru Anriju Matīsu apmeklējis Krievu salu, kuras infrastruktūras projekta kavēšanu valsts pārstāvji min kā iemeslu nepieciešamībai atlaist Loginovu. Ameriks norādīja, ka pirms divām nedēļām Matīsam nebija pretenziju pret Loginovu.
„Pēc divām nedēļām parādījušies papildu argumenti, varbūt politiski, varbūt saistīti ar vēlēšanām,” sacīja Ameriks.
Savukārt Matīss Latvijas Radio skaidroja, ka Krievu salas projekta kavēšanās draud ar 100 miljonu eiro ES finansējuma zaudēšanu. Matīs norādīja – lai veiksmīgi īstenotu Krievu salas infrastruktūras projektu, bija apstiprināts darbu grafiks, kuru atbalstīja arī Rīgas domes pārstāvji Rīgas Brīvostas valdē, bija jānoslēdz līgumi ar stividoriem, kas nav izdarīts. Atbildība par to jāuzņemas pārvaldniekam, tāpēc rosināts viņu atbrīvot no amata, skaidroja Matīss.
Latvijas Radio raidījumā „Aktuālais temats” Ameriks atzina, ka iesniegums par Loginova atlaišanu no valsts pārstāvjiem ostas valdē viņam bija pārsteigums. Viņš gaida no valdes pārstāvjiem papildu argumentus šim ierosinājumam.
Ameriks gan piekrita, ka ir svarīgi savlaicīgi pabeigt projektu un nezaudēt ES finansējumu, taču piebilda , ka „nomainot Loginovu, kalendārais gads garāks nepaliks”.
Savukārt Brīvostas valdes priekšsēdētāja vietniece Džineta Innusa, kas pārstāv Satiksmes ministriju, raidījumā „Aktuālais temats” uzsvēra, ka pārvaldniekam bija skrupulozi jāievēro apstiprināta darba grafika termiņus un soļus, un tas netika darīts.
Ja projekts nebūtu saistīts ar ES fondu apguvi, tam varētu pieiet elastīgāk, atzina Innusa.
Aģentūra LETA ziņoja, ka Krievu salas potenciālie nomnieki - stividorkompānija "Riga Coal Terminal" - vēstulē valdībai norāda, ka osta nav izpildījusi iepriekš parakstītajā līgumā uzliktās saistības izbūvēt un nodot ekspluatācijā ostas termināli ar atbilstošu infrastruktūru, lai varētu realizēt biznesa plānā ietvertās kravu operācijas. Vairāk nekā septiņus ar pusi gadu no pārvaldes neesot saņemts neviens darbu pieņemšanas un nodošanas akts par posmu darbu izpildi. Osta esot vienpusēji noteikusi izbūvējamos objektus un infrastruktūru. Tāpat uzņēmuma pārstāvji nav pielaisti pie jebkādiem būvniecības tehniskās uzraudzības pasākumiem, tiem bijusi liegta pieeja nomas objektam Krievu salā.
Salas līdzšinējā infrastruktūras izbūve pierādījusi, ka projekts tiek realizēts aplami un bezjēdzīgi, riskējot zaudēt ES fondu piešķirtos līdzekļus un kravas Rīgas ostā, uzskata stividori.
Lai Krievu salas vērienīgo projektu varētu pabeigt laikā, Rīgas ostai jāpanāk vienošanās ar stividorkompānijām "Rīgas Centrālais termināls" (RCT) un "Strek", kurām līdz 2016.gada decembrim ir jāpārceļ kravu apkalpošana no Rīgas centra uz Krievu salu. Lēmumu par ostas pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu Rīgas domes deputāti pieņēma 2009.gada vasarā.
2012.gadā par uzvarētāju infrastruktūras attīstības konkursā tika izvēlēta pilnsabiedrība "BMGS S", kas projektu piedāvājusi realizēt par 88,71 miljonu latu (126,22 miljoniem eiro).
Eiropas Komisija 2012.gada 2.aprīlī apstiprināja Latvijas lielo Kohēzijas fonda projektu, kas paredz infrastruktūras attīstīšanu Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no Rīgas centra. Kopējās projekta izmaksas ir 104 miljoni latu (148 miljoni eiro), no tām Kohēzijas fonda finansējums ir 54 miljoni latu (77 miljoni eiro).
Projektā Daugavas akvatorijā paredzēts izbūvēt četras multifunkcionālas beramkravu piestātnes ar kopējo garumu 1180 metri. Ar uzņēmējiem slēgtajā līgumā gan osta savulaik solījusi būvēt astoņas piestātnes.
Reaģējot uz stividoru bažām, Rīgas brīvostā valsts ieceltie valdes locekļi ir lūguši sasaukt ārkārtas valdes sēdi un lemt par pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu. Pērn martā Rīgas brīvostas valde ārkārtas sēdē balsoja par Loginova atbrīvošanu, lēmums bija noraidošs, jo pašvaldību pārstāvji bija pret. Brīvostas valdes sēdēs lēmumi tiek pieņemti, ja par tiem nobalso vismaz pieci valdes locekļi.
Vairākas nedēļas pirms balsošanas Valsts kontrole paziņoja, ka nolēmusi vērsties prokuratūrā, jo Rīgas brīvostā veiktajā revīzijā konstatēts, ka ostas pārvaldes darbība nav bijusi atbilstoša labas pārvaldības principiem un tiesību aktu prasībām, tādēļ pieļauti nelikumīgi un nelietderīgi finanšu līdzekļu tēriņi un nav gūti ieņēmumi, kas pienākas. Prokuratūra lietu nodeva policijai, kas notikušo kriminālprocesa ietvaros izmeklē.
