Pēc sievietes lūguma sargāt bērnu privātumu, nedz sievietes, nedz bērnu vārdus LTV publiski nesauc. Sieviete audzina māsas bērnus, kurai uz laiku pārtrauktas aizgādības tiesības.
Pāris dienas pirms mācību gada sākuma aizbildne saņēma ziņas, ka bez bāriņtiesas lēmuma bērnu dokumenti izņemti no kādas Pierīgas skolas, kur viņi mācījušies līdz šim, un pārsūtīti skolai Ozolnieku novadā.
“Sazvanījos arī ar to lauku skolas direktori, un viņa man apstiprināja, ka sociālais dienests viņai ir zvanījis, ka pie viņiem vērsies bērnu tēvs, lai viņus pieņem. Un lai veic darbības, lai bērnus iekārtotu atpakaļ šai skolā. Bērni sāka atkal mācīties, nesagaidot dokumentus, kuri vēl nebija atsūtīti,” stāstīja aizbildne.
Juridiski tiesības lemt par bērnu skološanos patlaban ir vienīgi aizbildnei.
Pierīgas skolas nosaukumu, pēc sievietes lūguma aizsargāt bērnu intereses, LTV nemin. Skolas direktore notikušo skaidroja ar to, ka viņiem “atsūtīja Garozas pamatskola, ka viņi uzņem šo bērnu, [..] atsūtīja savstarpējā sarakstē, ka viņi ir uzņēmuši šo bērnu”.
Un bērnu dokumenti nosūtīti Garozas skolai, arī nesazinoties ar bāriņtiesu vai bērnu likumisko aizbildni.
Garozas skolas direktore telefona sarunā ar “Panorāmu” notikušo sauca par pārpratumu, kas atrisināts dažu dienu laikā. Tiesa, aizbildnei rakstot iesniegumu, lai bērnus uzņem skolā atpakaļ un nosūta atpakaļ arī dokumentus.
Par notikušo negrib runāt Ozolnieku pašvaldības atbildīgās amatpersonas. Gan bāriņtiesa, gan sociālais dienests caur preses sekretāri darīja zināmu, ka notikušo nekomentēs un lai to izmeklē tiesībsargājošās iestādes.
Notikušais gan uzskatāmi demonstrē problēmas ārpusģimenes aprūpes sistēmā kopumā - vienas pašvaldības dienesti, kuriem jāstrādā plecs pie pleca, ne vienmēr var sastrādāties bērnu labākajās interesēs.
Satikt kādu no domes vispār nebija iespējams, jo durvis otrdien, 18.septembrī, bija aizslēgtas. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē stāstīja, ka dažas dienas pēc notikušā policijā vērsusies Ozolnieku bāriņtiesas priekšsēdētāja Ilze Mangusa. Pašlaik notiek resoriskā pārbaude, bet bērnu interesēs policija atturējās no komentāriem par izmeklēšanas norisi.
Administratīvo pārkāpumu kodeksā par bērnu nepamatotu pārcelšanu citā skolā var draudēt naudassods izglītības iestāžu direktoriem līdz 140 eiro. Vērtēs arī sociālā dienesta atbildību.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības nodaļas priekšnieks Romans Dikovs arī pauda pārsteigumu, ka šis konflikts samilzis tiktāl, ka lemts iesaistīt likumsargus.
“Tas nav ikdienas gadījums. Parasti tādi gadījumi tiek risināti koleģiāli, bez policijas iejaukšanās,” atzina Dikovs.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas metodiskajos ieteikumos bāriņtiesām un sociālajiem dienestiem rakstīts, ka tikai veiksmīgas starpinstitucionālas sadarbības rezultātā var nodrošināt bērnu tiesību ievērošanu. Abus dienestus pārrauga atbildīgā pašvaldība.
