Īstenības izteiksme 15 minūtēs

«Deputātu kvotas»: Nauda savējiem – kā piešķir un tērē dāvinājumus no budžeta

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Aprūpētāju ceļš pie Kārsavas vecajiem ļaudīm: ar zālēm un pārtiku caur stigām un kupenām

Amatpersonu deklarācijas «krāj putekļus» - īstas pārbaudes tik drīz vēl nedraud

Amatpersonu deklarācijas «krāj putekļus» - īstas pārbaudes tik drīz vēl nedraud

Fakti, kas atklājušies, padziļināti pārbaudot atsevišķu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrvienību darbinieku iesniegtās deklarācijas, Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova deklarācijā uzrādītais no tēva mantotais „Maybach” limuzīns, Finanšu policijas sāktā pārbaude par VID vadītājas amatam virzītās Ingas Koļegovas deklarāciju... Šie pēdējā gada notikumi no jauna uzjundījuši diskusijas par to, kā pilnveidot valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu kārtību. 

Likumā noteiktajā kārtībā, vairāk neko īpašu

63 247 – tieši tik daudz valsts amatpersonu šogad vien ir iesniegušas VID savas valsts amatpersonu deklarācijas. Absolūti lielākā daļa jeb vairāk nekā 58 000 no tām ir deklarācijas par kārtējo gadu.

VID Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļas vadītājs Ainis Latišs norāda, ka deklarācijas pārbauda atbilstoši spēkā esošajam likumam. VID pārbauda, “vai šī deklarācija ir iesniegta noteiktajā termiņā un vai tā ir iesniegta un aizpildīta noteiktā kārtībā”.

Deklarācijas padziļināti pārbauda, ja saņem sūdzību par kādu valsts amatpersonu saistībā ar to, ka deklarācijā, iespējams, ir norādītas nepilnīgas vai kļūdainas ziņas, to dara, ja saņem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informāciju vai pašas valsts amatpersonas iesniegumu ar dokumentiem.

“Tādas situācijas ir diezgan bieži, kad pašas amatpersonas, caurlūkojot deklarāciju, ir konstatējušas kaut kādas neatbilstības un neprecizitātes,”  stāsta Latišs.  

Patlaban dienesta rīcībā nemaz neesot resursu, lai darītu ko īpaši vairāk, jo ar to nodarbojas tikai 22 cilvēki.  

„Daļa no viņiem ir centrālajā aparātā, daļa atrodas lielākajās reģionu pilsētās. Mēs nodrošinām arī servisa sniegšanu deklarāciju iesniegšanas periodā – sniedzam gan rakstiskas, gan mutiskas konsultācijas, arī klātienes konsultācijas sarežģītākos jautājumos,” saka Latišs.  

Dalot iesniegto deklarāciju skaitu ar VID struktūrvienībā strādājošo un darbadienu skaitu, sanāk, ka ikvienam darbiniekam katru dienu būtu jāpārbauda vismaz 11 deklarācijas.

Nekāda īpaši rūpīga pārbaude nesanāk. Latišs atzīst, ka ir iespējamas situācijas, kad valsts amatpersona jau ilgstoši gadu no gada iesniedz deklarāciju, bet tā ne reizi nav tikusi pārbaudīta.

„Ir ļoti daudz amatpersonu, kuriem ir minimāls informācijas apjoms deklarācijā norādīts. Tās nav riska amatpersonas. Riska amatpersonas ir pirmkārt tās, kuras nodarbojas ar uzņēmējdarbību, ir īpašnieki vai kam saskaņā ar likumu ir atļauts savienot amatus. Ir virkne amatpersonu, kurām korupcijas riski ir minimāli. Piemēram, ugunsdzēsējs-glābējs, viņam, manā skatījumā, šie riski ir minimāli. Viņi arī nepieņem tādus lēmumus kā valsts amatpersonas klasiskā izpratnē,”  norāda Latišs.

Rūpīga pārbaude nav arī KNAB pienākums

Valsts amatpersonu deklarācijās esošo ziņu rūpīga pārbaudīšana nav arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pienākumu sarakstā.

Biroja priekšnieka vietniece korupcijas novēršanas jautājumos Ilze Jurča  stāsta, ka KNAB šīs deklarācijas izmanto kā palīginstrumentu.

“Varētu teikt, ka šo deklarāciju pārbaude KNAB nav galvenā funkcija. Galvenā funkcija KNAB ir kontrolēt, lai amatpersona ievēro likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus un nerealizē amata pilnvaras interešu konflikta situācijā. Tas ir galvenais,” stāsta Jurča.

“Deklarācijas ir tikai palīginstruments šī virsuzdevuma realizācijā,” norāda KNAB pārstāve.

„Vienotības” Saeimas frakcijas deputāts Aleksejs Loskutovs, kurš savulaik, ieņemot KNAB priekšnieka amatu, stingri uzstāja, ka valsts amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu pārbaudīšana nav biroja pienākums, pieļauj, ka dažos gadījumos biroja loma varētu būt lielāka.

„VID ir pieejamas visas iespējamās un neiespējamās datu bāzes, bet, ja uz šādu pārbaužu pamata parādās kādas aizdomīgas ziņas, tad šeit ir divi iespējamie rīcības varianti. Ja aizdomas ir par godīgu ienākumu norādīšanu, tad, visdrīzāk, pašam VID būtu jāveic valsts amatpersonas kā fiziskas personas audits, bet, ja iezīmējas dati par pilnīgi neskaidriem ienākumiem vai ienākumiem, kas gūti interešu konflikta situācijā, tad šo ziņu tālāka pārbaude būtu KNAB kompetencē,” saka Loskutovs.  

KNAB: Deklarācijas jāpārbauda VID darbiniekiem

Tikmēr biroja pašreizējā vadība uzstāj, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā neesot nedz cilvēku, nedz tehnisko resursu rūpīgāku pārbaužu nodrošināšanai, tādēļ vadošā loma šeit arī turpmāk jāuzņemas Valsts ieņēmumu dienestam, kurš, pārbaudot deklarācijās sniegto ziņu patiesumu, var izmantot tādus līdzekļus kā, piemēram, fizisko personu auditus.

 “Es neesmu redzējusi nevienu deklarāciju, kurā kāda negodīga amatpersona būtu norādījusi savus kukuļu ieņēmumus. Deklarāciju pārbaudes var būt efektīvas tikai tad, ja tās tiek pārbaudītas kopsakarā ar fizisko personu ienākumu likumību,” saka Jurča.

Šādi auditi, viņasprāt, Valsts ieņēmumu dienestam būtu jāveic tajās reizēs, kad valsts amatpersonas deklarācijā parādās ziņas par lieliem dāvinājumiem, skaidras naudas uzkrājumiem un tamlīdzīgi.

„Tanī brīdī būtu jāveic šīs personas ienākumu audits un jākonstatē, vai tiešām šo līdzekļu izcelsme ir legāla. Un tas ir jau sen identificēts jautājums, ka amatpersonu veiktie tāda veida darījumi kā dāvinājumi, aizdevumi citām personām, aizņēmumi no citām personām, ir augsta korupcijas riska darījumi. Bet tos var identificēt, tikai veicot šo darījumu faktiskās esamības pārbaudes,” norāda Jurča.

VID  pilnveido datu bāzes pārbaudes

Gadījumos, kad tiek veikta deklarācijas padziļināta pārbaude, Valsts ieņēmumu dienests izmanto arī Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā esošos datus, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu informācijas sistēmā uzkrāto informāciju. Visplašāk tiek izmantota tieši VID datu bāze.

„Šobrīd daudzi dati pielasās no dažādiem valsts reģistriem, mēs ejam tādā virzienā, kad šīs informācijas kļūst arvien vairāk. Respektīvi, amatpersonai sagatavojot šo deklarāciju, maksimāli daudz informācijas tiek „ielasīts” automātiski. Nav arī noslēpums, ka kaut kādu apsvērumu dēļ amatpersonas šo informāciju, kas ielasās, dzēš. Tas attiecas gan uz radinieku sadaļu, tur ir bijuši dažādi interesanti kāzusi. Ir arī cita informācija, kas ir tikusi dzēsta,” atklāj Latišs.  

Atbilstoši Finanšu ministrijas sagatavotajiem Interešu konflikta novēršanas likuma grozījumiem, kas pirms nepilna mēneša izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, Valsts ieņēmumu dienestam plānots uzlikt par pienākumu veikt deklarācijās norādītās informācijas salīdzināšanu ar dienesta rīcībā jau esošo.

Tādēļ jau esot uzsākts darbs pie informācijas sistēmu pilnveidošanas, tiekot izstrādāti algoritmi, kas atlasīs deklarācijas, kurās esošā informācija liecinās par kādiem riska faktoriem.

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs to sauc par soli pareizajā virzienā.

„Manuprāt, vissvarīgākais, lai būtu pilnveidota tā VID elektroniskā sistēma, kur tiek uzkrātas deklarācijas, lai šī sistēma automātiskā režīmā varētu veikt pārbaudes, salīdzinot datus no dažādām datu bāzēm, izmetot tā saucamos sarkanos karodziņus, kad ir neatbilstības, lai jau speciālists varētu turpināt šo pārbaudi. Primārā pārbaude par to, vai dati ir norādīti pareizi, ir Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē,” pauž Loskutovs.

Grozījumi paredz vēl vairākus citus pasākumus, tostarp – ierobežot skaidras naudas uzkrājumu apjomu un uzlikt valsts amatpersonām pienākumu iesniegt papildu deklarācijas gadījumos, kad saņemti dāvinājumi, mantojumi vai aizdevumi, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas jeb 7400 eiro.

„Tas ir, protams, solis uz priekšu,” saka Jurča.

Vai atsāks pārbaudes izlases kārtībā?

Valsts dienesta Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļas vadītājs Ainis Latišs uzskata, ka būtu lietderīgi atgriezties pie savulaik jau pastāvējušās kārtības - ik gadu izlases kārtībā padziļināti pārbaudīt vismaz nelielu daļu no iesniegtajām deklarācijām.

Arī ilggadējais Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis spriež, ka ik pa laikam tādas pārbaudes būtu vajadzīgas, “kaut vai loterijas kārtībā.”

Tomēr pat tam, lai izlases kārtībā padziļināti izvērtētu kaut nelielu daļu no vairāk nekā 60 tūkstošiem deklarāciju, kas Valsts ieņēmumu dienestā tiek iesniegtas katru gadu, nepieciešami resursi, tajā skaitā – valsts budžeta finansējums.

Tieši tas, šķiet, varētu kļūt par galveno problēmu arī tagad, kad, reaģējot uz pēdējā gada laikā piedzīvotajiem skandāliem, tiek lemts par deklarāciju pārbaužu sistēmas uzlabošanu.

Latkovskis neņemas solīt, ka tagad nauda šim mērķim tiks atrasta, taču atzīst, ka bez tās būtiski uzlabojumi nav iespējami.

„Vienmēr aizbildinoties ar šo, netiek noteikts, kurš tad īsti to patiesumu izvērtē. Atliek viens variants – dot papildu naudu Valsts ieņēmumu dienestam un atstāt to tur. Bet tad jādod nauda, jo jābūt štata vietām, jo tas jādara cilvēkam, to nevar darīt automātiski,” uzsver deputāts.   

Interesējoties par to, kādi uzlabojumi būtu nepieciešami esošajā valsts amatpersonu deklarāciju kontroles sistēmā, Latvijas Radio vērsās arī Ģenerālprokuratūrā, tomēr pēc vairākām dienām no tās tika saņemts vien ieteikums komentārus lūgt Valsts ieņēmumu dienestam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Pusotra gada laikā – tikai viena krimināllieta 

Atbilstoši Ģenerālprokuratūras apkopotajai statistikai, aizvadītajā gadā tiesai nodota tikai viena krimināllieta ar apsūdzību pēc Krimināllikuma 219. panta. Šogad šādas lietas tiesai nodotas nav.

Tieši pēc šā panta, kas noteic kriminālatbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu mantiska rakstura deklarācijās, apsūdzēta ne viena vien augsta amatpersona, tostarp Dainis Liepiņš, kurš pēc notiesājoša sprieduma zaudēja Saeimas deputāta mandātu.

Tomēr komentēt šā panta piemērošanu amatpersonām Ģenerālprokuratūrā nevēlējās.

Valsts ieņēmumu dienesta Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļas vadītājs Ainis Latišs, komentējot amatpersonu sodīšanu par nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijās, uzsver, ka kriminālatbildība par to tiek piemērota tikai retos gadījumos.

„Vispirms tiek vērtēts, vai ir pamats uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Ja mēs redzam, ka ir darījumi vai manta lielā apmērā, kas pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, mēs šo informāciju nosūtām Finanšu policijas pārvaldei, lai viņi pārbauda, vai nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes,” skaidro Latišs.  

Administratīvi sodīto amatpersonu skaits nudien ir lielāks – pērn tas sasniedzis 340 amatpersonas, tostarp 146 sodītas par likumā noteiktās deklarācijas aizpildīšanas kārtības neievērošanu.

Latkovskis pieļauj, ka entuziasma trūkumam korupcijas lietu izmeklēšanā ir pavisam vienkāršs izskaidrojums - „cilvēkiem jau liekas, ka slepkavība ir drausmīgi smags noziegums, ko ir grūti izmeklēt,- nē, ja godīgi, to izmeklēt ir daudz vieglāk nekā korupcijas gadījumu”.

“Tieši tāpēc svarīgi ir pašai prokuratūrai iesaistīties jau izmeklēšanas brīdī,” uzskata Latkovskis.

Mērot pret iesniegto deklarāciju skaitu, par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu sodīto amatpersonu skaits patiešām ir niecīgs, taču jāņem vērā, ka pašreizējā sistēmā iespējamu pārkāpēju identificēšana patiešām līdzinās adatas meklēšanai siena kaudzē.

Sagatavotie Interešu konflikta novēršanas likuma grozījumi šo situāciju risina tikai daļēji, jo, kaut arī automatizēto pārbaužu skaits pieaugs, līdz ar papildu deklarāciju ieviešanu augs arī pārbaudāmo deklarāciju skaits.

Tādēļ, diskutējot par šiem pasākumiem, kas iecerēti sistēmas pilnveidošanai, vēl nepieciešams nopietni apsvērt, kā panākt, lai šie būtu reāli, nevis kosmētiski uzlabojumi, un kā nodrošināt, lai deklarācijās lasāmais tiktu pārbaudīts pēc būtības.   

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti