Deklarācijās norādīto ziņu patiesumu VID pārbauda tikai izņēmuma gadījumos, un vai šis tāds bijis, tur neatklāj.
To, ka deklarāciju patiesuma pārbaudei būtu jābūt sistemātiskai un visaptverošai, runā jau teju desmit gadus, taču atbildīgo iestāžu steigu sakārtot šo jautājumu pagaidām nevar manīt.
Un deklarāciju patiesuma pārbaude šobrīd nav neviena uzdevums.
Loginova deklarācijas pārbaude – noslēpums
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) neatklāj, vai grasās pārbaudīt Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova iesniegtas deklarācijas patiesumu un to, vai viņš tiešām varēja no sava tēva zvejnieka mantot prāvu mantojumu, tostarp dārgo automašīnu “Maybach”, kā rakstīts deklarācijā un uz ko pagājušajā nedēļā norādīja LTV raidījums “De facto”.
Valsts ieņēmumu dienestam ir iespēja deklarāciju izlaist caur savu riska analīzes sistēmu. Vai, piemēram, Loginova deklarācijas gadījumā tas darīts, informācijas nav. Valsts ieņēmumu dienests atbildēt bez Loginova piekrišanas nevarot.
LTV “Panorāmas” lūgumu sniegt šo informāciju Loginovs noraidīja.
“(..) Ar savu parakstu esmu apliecinājis savas amatpersonas deklarācijā norādīto datu patiesumu. Ņemot vērā pēdējā laikā publiskajā vidē pret mani kā amatpersonu un pret Rīgas brīvostu izvērsto kampaņu, kur tiek manipulēts ar kontrolējošo institūciju un Rīgas brīvostas paustajiem komentāriem, kā arī tendenciozi atspoguļotu manas amatpersonas deklarāciju, neesmu un nevaru būt pārliecināts par objektīvu turpmākas informācijas atspoguļošanu,” teikts Loginova atbildē “Panorāmai”.
“Līdz ar to neuzskatu par lietderīgu dot atļauju VID sniegt informāciju no fizisko personu riska analīzes sistēmas,” atbildēja Loginovs.
Sistemātiskas pārbaudes vairotu uzticību
Ja attiecīgie dienesti deklarāciju ziņu patiesuma pārbaudītu sistemātiski, sabiedrības iespējas uzticēties tajās paustajam būtu daudz lielāka, norāda eksperti. Taču šobrīd Valsts ieņēmumu dienests pārbauda, vai deklarācija iesniegta noteiktajā kārtībā un termiņā, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) interesējas, vai deklarācijās norādītajās ziņās nav interešu konflikta pazīmes, piemēram – divi nesavienojami amati.
“Problēma tā, ka pat viselementārākajā līmenī šie dati nav savietoti ar citiem datiem, kad tur ir bijusi ne vienreiz vien iespēja pasakas ierakstīt, jo tāpat jau neviens nepaskatās, vai šie dati, ko amatpersona ir ierakstījusi deklarācijā, saiet kopā ar informāciju datu bāzēs kā par nodokļu maksātāju,” uz problēmām norādīja politoloģijas zinātņu doktors, “Providus” pētnieks Valts Kalniņš.
Likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbā Finanšu ministrija apspriešanai piedāvājusi grozījumus, ka datu salīdzināšana būs jāveic pastāvīgi. Valsts kontrolē vērtē – tas ir solis pareizajā virzienā, bet ir vēl daudz neatbildētu jautājumu.
“Pirmkārt, ir jāsaprot, vai šajās datu bāzēs iekļautais informācijas daudzums ļauj gūt pārliecību par visiem šiem būtiskajiem riska faktoriem, kaut vai par šiem plaši izplatītajiem dāvinājumiem, ko saņem personas no vecākiem. Datu bāžu salīdzinājums jau ir tikai pirmais posms,” uzskata Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts ieņēmumu dienestā neslēpj, ka ar šobrīd pieejamajām datu bāzēm tiešām nepietiek, lai pārbaudītu visa veida deklarācijās prasītās ziņas. Problēmas, piemēram, varētu sagādāt pārbaudīt, vai amatpersonām nav īpašumu ārzemēs.
“Tas ir nākotnes sadarbības jautājums saistībā ar nodokļu kontroli Eiropas Savienības ietvaros, līdzīgi kā tas ir par informāciju par fizisko personu kontiem citās valstīs, te varētu būt līdzīgs modelis,” pieļauj VID Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļas vadītājs Ainis Latišs.
Valsts ieņēmumu dienestā arī saka – šis ir tikai viens aspekts, bet citas plānotās izmaiņas, piemēram, prasība notariāli apstiprināt lielus mantojumus, palīdzētu labākai kontrolei. Turklāt arī šo likumprojektu tikai tagad sāk tā pa īstam apspriest un tiek gaidīts saskaņojums no deviņām iesaistītajām pusēm.
Tas, kāda galu galā būs deklarāciju pārbaude, gan būs atkarīgs no diskusijām Saeimā, jo tieši tur arī būs lielākās iespējas kaut ko mainīt likumprojektā. Tas arī parādīs deputātu gribu sistēmu uzlabot. Tiesa, arī līdz tam vēl garš ceļš ejams
Konkrētus termiņus, kad risinājumi varētu realizēties likuma pantos, neviens nesauc.
