Sadaļas Sadaļas

Amatpersonas: Latvija jau tagad darbojas atbilstoši ECT piedāvātajam pagaidu noregulējumam

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir pieņēmusi pagaidu lēmumu, ar kuru Latvijas un Polijas varasiestādēm tiek uzlikts par pienākumu nodrošināt uz tās robežas esošos afgāņu un irākiešu migrantus ar ūdeni, pārtiku un medicīnisko aprūpi. Šis lēmums būs spēkā līdz septembra vidum, kamēr tiesa spriež vai pieņemt lietu izskatīšanai pēc būtības. Latvija uzsvērusi, ka jau patlaban darbojas atbilstoši piedāvātajam noregulējumam, un aicinājusi turpināt izdarīt starptautisku spiedienu uz Minsku. 

Eiropas Cilvēktiesību tiesa par pagaidu noregulējumu lietās lemj visai reti. Tas notiek, piemēram, gadījumos, kad pastāv bažas, ka cilvēku veselībai var tikt nodarīts būtisks kaitējums, ko nevarēs labot.

Tieši tādēļ Strasbūrā bāzētā tiesa uzlika par pienākumu Latvijas valdībai nodrošināt 41 kurdu izcelsmes Irākas pilsonim, kas atrodas uz robežas ar Baltkrieviju, ar ūdeni, ēdienu, apģērbu, medicīnisko palīdzību un, ja iespējams, arī ar pagaidu pajumti. Savukārt Polijas valdībai ir uzdots apgādāt ar to pašu 32 afgāņus, kuri ir iesprūduši uz tās valsts robežas ar Baltkrieviju.

Lēmums būs spēkā trīs nedēļas, līdz 15. septembrim. Kā atzina Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce, tuvākajās dienās valdībai ir jāatbild uz vairākiem tiesas uzdotajiem jautājumiem.

“Mēs vēl neesam no tiesas saņēmuši pašu sūdzību. Tā vietā tiesa mums ir uzdevusi līdz 6. septembrim sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem gan par teritorijas juridisko statusu, kur personas atrodas, gan par citu Latvijas iestāžu rīcībā esošo informāciju. To, vai sūdzība pēc tam tiks sūtīta Latvijas valdībai komentāru sniegšanai, lems Cilvēktiesību tiesa. Vai un kad tas notiks, tas ir pašas tiesas ziņā,” norādīja Līce.

Ārlietu ministrija izplatītajā paziņojumā atzīmējusi, ka Latvijas varasiestādes jau tagad nodrošina ūdeni, pārtiku un medicīnisko aprūpi, vadoties pēc humānās palīdzības principiem, un turpinās to darīt saskaņā ar Cilvēktiesību tiesas lēmumu. Tāpat ministrija atgādinājusi, ka šie migranti ir nokļuvuši uz Latvijas robežas nelikumīgā Lukašenko režīma darbības dēļ. Līdz ar to starptautiskai kopienai vajadzētu turpināt izdarīt spiedienu uz varasiestādēm Minskā.

Arī iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”) mikroblogošanas vietnē “Twitter” sacīja, ka Valsts robežsardze sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām sniedz uz robežas iesprūdušajiem migrantiem pirmo nepieciešamo palīdzību. Ministre piebilda, ka situācija ir saspringta, jo nelegālo robežas šķērsotāju skaits atkal sākt pieaugt.

Cilvēktiesību tiesa savā paziņojumā minēja, ka valstīm ir tiesības kontrolēt ārzemnieku ierašanos un uzturēšanos savā teritorijā, kā arī tos izraidīt. Tādēļ šis lēmums neuzliek nedz Latvijai, nedz Polijai pienākumu ielaist uz robežas iesprūdušos cilvēkus savā teritorijā.

Jāpiebilst, ka Baltkrievija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kas nav parakstījusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Tādēļ tiesai būtībā ir neiespējami uzlikt Minskai par pienākumu kaut ko darīt. Tomēr tiesa norādījusi, ka šis pagaidu noregulējums nesniedz nekādu vērtējumu par Baltkrievijas starptautiskajām saistībām.

KONTEKSTS:

Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā. 

Līdz ar to Valsts robežsardzei ir tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.

Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.

Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt