Latvijas austrumu robeža ir Eiropas Savienības ārējā robeža, tāpēc draudu esot daudz. “Mūsu ārējā robeža kļūst aizvien nozīmīgāka. Mums ir Covid-19 pandēmija. Ļoti svarīgi, lai mums ir laba robežkontrole un mūsu valstī ienāk cilvēki atbilstoši visām epidemioloģiskajām prasībām – tas ir viens aspekts. Otrs – nenoliedzami, skatoties, kā pēdējā laikā iet ar mūsu kaimiņvalstīm,” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Paziņojumā medijiem premjers norādīja, ka Latvijas austrumu robežas apsardzība ir augstā līmenī, tomēr jāturpina darbs pie tās stiprināšanas. Valdība esot gatava sniegt nepieciešamo atbalstu, ņemot vērā Iekšlietu ministrijas priekšlikumus.
Un tieši robežai ar Baltkrieviju iepriekšējās nedēļas pievērsta arī Eiropas Savienības uzmanība. Tur pieaug nelegālās migrācijas riski.
“Protams, robežsardzei jābūt gataviem visiem scenārijiem. Es zinu, ka robežsardzei ir plāni, kā atbildot uz dažādas pakāpes sarežģījumiem, darbināt vienu vai otru scenāriju un pasargāt mūsu robežu,” norādīja iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”).
Tas, ka apgaitām piesaistīta palīgā Zemessardze, liecina, ka trūkst darbinieku. “Ir ļoti svarīgi, lai robežsardzes darbinieki saņem piemaksas par mobilitāti, kad viņi strādā tālāk no mājām. Lai štata vienības ir aizpildītas,” sacīja Golubeva.
Savukārt robežas infrastruktūras un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai nepieciešami grozījumi likumos. Žoga būvniecība uz Baltkrievijas robežas apturēta, jo pieļautas vairākas kļūdas, uz ko pirms pusotra gada norādīja Valsts kontrole.
“Tie [grozījumi] ir sagatavoti, un es domāju – rudenī tiks skatīti Robežsardzes likumā, un nākamais posms varētu būt izbūves atjaunošana,” sacīja Valsts robežsardzes priekšsēdētājs Guntis Pujāts.
Vēl robežsardzei palīgā steidz arī Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kas gatavo projektu, lai ar optiskajiem sensoriem efektīvāk varētu reaģēt krīzes situācijās. “Projekta ietvaros sākotnēji plānots realizēt pilotprojekta posmu, kura kopējais robežas garums būs 65 kilometri,” norādīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājies migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir bēgļi no Irākas, Sīrijas un Afganistānas.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas varasiestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Lietuva šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību.
Redzot notikumus uz Lietuvas austrumu robežas, iespējamam izmaiņām gatavojas arī Latvija. Intensīvākai robežas ar Baltkrieviju uzraudzībai robežsargiem talkā nāks 50 zemessargi.
