Tāpat bažas bija par to, vai valsts arī vienkārši neatņems īpašumu tiem, ka to nepārdos. Šaubas zemniekiem joprojām pastāv, ministrija atzīst, ka tā bija saziņas kļūda, tomēr noraida baumas, ka zeme tiks atsavināta vai izmantota citiem mērķiem kā atmīnēšanai.
Biedrība „Vienoti Zvārdei" nodibināta pēc tam, kad iedzīvotāji vienojās aizsargāt savas tiesības pret nezināmo, kas notiks ar zemi, kad to aizsardzības ministrijas uzdevumā iepirka „Latvijas valsts meži".
Tās biedrs Egils Kreicbergs skaidro, ka tagad nopirkti gandrīz 600 hektāri, un tā izskatās kā šaha galdiņš. „Vienoti Zvārdei" arī vērsušies pie Tiesībsarga, kura atzinums sagaidāms janvārī. Joprojām zemes īpašnieki nav sagaidījuši no ministrijas karti, kurā apzīmēts, kuras teritorijas nepieciešams atmīnēt. „Sākumā viņi teica, ka nepirks šaha galdiņu, bet pirks vienlaidu gabalus, tad šobrīd tā nav, ir šaha galdiņš un tas rada pamatotas aizdomas, ka izdevumi tiks vainu palielināti, vai arī tiks mainīta likumdošana un veikta atsavināšana," norāda Kreicbergs.
Līdzās zemnieku bažām, arī Zvārdes baznīca iejaucās laicīgās varas notikumos un noturēja dievkalpojumu, kurā lūdza pasargāt iedzīvotājus no AM, NATO un Latvijas valsts. „Tas nav noslēpums, kas pavīdējis presē, ir Zvārdes poligona jautājums," trešdien sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Zvārdes poligona strīdu Bērziņš minējis kā vienu no iemesliem, kāpēc par premjeru neapstiprinās Pabriku. Ministrs norādījis, ka šajos argumentos pamatojumu tomēr nesaskata. „Viss ko darām, ir ne tikai nacionālajās interesēs bet arī kopīgo sabiedroto interese. Par Zvārdi mēs zinām, ka te nevienam nav zeme atņemta. To var izdarīt tikai caru parlamentu, vai kaut kas tāds vispār ir dzirdēts?" uzsver Pabriks.
Ministrija jau gada sākumā noraidīja aizdomas par to, ka zeme tiks izmantota citiem mērķiem, kā atmīnēšanai. Vēl augustā karavīri veica 371 priekšmeta neitralizēšanu. Tagad ministrijas speciālists Kaspars Galkins skaidro: tagad īpašumos, kas ir nopirkti, tiks veikti atmīnēšanas darbi, pārējos par to atbildīgs ir īpašnieks. „Princips: tiek atrasts nejaušs sprādzienbīstams priekšmets, tiek informēta policija un nacionālie bruņotie spēki. Šis gadījums, kad atrada 300 sprādzienbīstamos priekšmetus, bija jāgaida vesela diennakti, kamēr speciālisti tika iekšā, jo bija jānokārto visa formalitātes ar zemes īpašnieku," pauž Galkins.
Ministrija arī atzīst, ka laikā, kad zemes pirkšanas darbi sākās, nebija pienācīgas komunikācijas ar zemes īpašniekiem. „Secinājums, ka mēs nebijām pietiekoši veiksmīgi komunikācijā un skaidrošanas darbā un skaidrs, ka tādās situācijās rodas pārpratumi un neskaidrības. To atzīstam un ņemam vērā savas kļūdas cenšamies tās labot, lai cilvēkiem nebūtu sajūta, ka te notiek kaut kādas spēlītes, vai kāds var tikti piespiests demokrātiskā valstī atdot savu īpašumu, lai šādas baumas kliedētu," saka Galkins.
Kā skaidro Galkins, pēc tam, kad lādiņu likvidēšana būs beigusies, valstij būs jālemj ko darīt ar iegādāto zemi. AM nekādu tālāku plānu nav. Tomēr arī atmīnēšanai nospraust termiņu, kad tiks neitralizēti visi sprādzienbīstamie priekšmeti, vēl pāragri.
