ĀM valsts sekretārs: Reāli kara draudi; potenciāli lielākais konflikts Eiropā 21.gadsimtā

Šobrīd Ukrainā ir potenciāli kara draudi un ir potenciāli izveidojies lielākais konflikts Eiropā 21.gadsimtā, intervijā Latvijas Radio pirmdienas rītā atzina Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.

Viņš atzina, - jau svētdienas vakarā NATO pausts, ka militārs pretspars Krievijai nebūs.

Viņš atgādināja, ka pirmdien notiks Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksme.

Mēs aicināsim mūsu kolēģus visās iespējamajās starptautiskajās organizācijās (..) lai apturētu Krievijas agresiju (..) lai apturētu Krievijas draudus Ukrainai (..),” uzdevumu pirmdien gaidāmajā NATO ārlietu ministru sanāksmē atklāja Pildegovičs.

Pildegovičs pauda, ka uz dienvidaustrumu reģionu jādodas starptautiskajiem novērotājiem – jānovērš pilna apjoma asinsizliešana un karadarbība. „Ukraina nav zem NATO drošības lietussarga. Šeit primāra loma ir ANO, EDSO un ES, jo šīs organizācijas vistiešākajā mērā sadarbojas ar Krieviju,” sacīja ĀM valsts sekretārs.

ES šodien grasās runāt par palīdzības paketi Ukrainai. Palīdzība var būt dažāda. Palīdzība noteikti būs vajadzīga dienvidaustrumos: Doņeckā, Harkovā (..) noteikti būs vajadzīga tiesiskajā izpratnē,” viņš piebilda.

Tiesa, pret Krievijas amatpersonām varētu būt izvērsta viņu kontu iesaldēšana, savukārt pret pašu Krieviju – dažādu sadarbības programmu iesaldēšana.

Pildegovičs arī atgādināja, ka svētdien viņam ir bijusi telefona saruna ar Krievijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Vladimiru Titovu. Tajā viņš norādījis, ka Krievijas rīcība ir „rupjš starptautisko tiesību pārkāpums”. Titova atbildes gan bijušas ļoti vispārīgas, kas „vairāk atgādina pēdējās dienās Krievijas izvērsto demagoģiju un propagandu”.

Jau vēstīs, ka Eiropas Savienības ārlietu ministri ārkārtas sēdē tiksies pirmdien plkst. 14 pēc Latvijas laika, un pēc neoficiālas informācijas sarunas būs smagas un grūtas, tā kā Eiropas Savienība patlaban ir ļoti sašķelta savās pozīcijās par to, cik bargi vajadzētu vērsties pret Krieviju un cik liela palīdzība būtu jāsniedz Ukrainai.

Kā iepriekš vēstīts, kopš Krievijas parlamentā dotās atļaujas izvietot Ukrainā Krievijas karaspēku, Ukrainas armija atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā. Prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandrs Turčinovs licis pastiprināti apsargāt lidostas, atomelektrostacijas un citus militāra uzbrukuma gadījumā stratēģiski svarīgus mērķus.

Ukrainas Nacionālā drošības padome svētdien izsludinājusi valstī vispārēju mobilizāciju un slēgusi gaisa telpu militārajām lidmašīnām.

Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti