Ārlietu ministrijā (ĀM) uzskata, ka ir svarīgi analizēt veidus, kā sadarbība ar diasporu var kalpot arī valsts interesēm, liecina ministrijas informatīvais ziņojums "Par sadarbību ar latviešu diasporu ārzemēs un nepieciešamību definēt valdības politiku šai sadarbībai".
Līdz šim valdība ir likusi uzsvaru uz atbalstu diasporai.
"Topošajai politikai šis uzsvars paliks, bet svarīgs ir arī izpētīt, kā instrumentalizēt diasporu, tas ir, analizēt veidus, kā sadarbība ar diasporu var kalpot arī valsts interesēm. Tas prasa nepārtrauktu sadarbību ar partneriem, bet arī labi nodefinēt piedāvāto mēru mērķtiecību. Cilvēcīga pieeja ir arī priekšnoteikums, kas var paredzēt arī veidus kā pateikties par labu sadarbību," uzskata ministrija.
Ziņojuma pieteikts Valsts sekretāru sanāksmē, bet ĀM ziņojumu lūgusi skatīt tikai decembrī, kopā ar Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu, kas top, strādājot pie reemigrācijas plāna. ĀM lūdz informatīvā ziņojuma izpildes termiņu pārcelt uz 28.decembri.
ĀM, atsaucoties uz pētnieka Mihaila Hazāna darbu, norāda, ka pēdējos desmit gados no Latvijas ir izbraukuši apmēram 200 tūkstoši Latvijas pilsoņu, galvenokārt uz Lielbritāniju, Īriju un tagad arī uz Vāciju. Daudzi no tiem ir arī studenti, cilvēki ar augstāko izglītību un uzņēmēji. Tas rada lielus zaudējumus Latvijas valstij. Katrs iedzīvotājs, viņa izglītība un citi ar viņu saistīti pakalpojumi, valstij ir izmaksājis naudu, kas, kopsummā reizinot ar 200 tūkstošiem, sasniedz vairākus miljardus latu. Pēc Latvijas bankas datiem tiek lēsts, ka ārzemēs dzīvojošie Latvijas piederīgie sūta apmēram 350 miljonus latu gadā uz dzimteni, bet tā esot neliela kompensācija.
"Diemžēl turpina izbraukt arī augsti izglītoti un kompetenti, kuriem darba apstākļi un darba devēju attieksme Latvijā nav pieņemama," atzīts ziņojumā.
Valdība šobrīd noteikusi, ka politikai, kas vērsta uz latviešiem ārzemēs, jābūt šādiem galvenajiem mērķiem - saglābāt emigrējušo Latvijas valsts piederīgo un viņu bērnu saikni ar Latviju, lai tie nepazustu pavisam nācijas un valsts attīstībai; optimizēt Latvijas valsts piederīgo līdzdalību valsts procesos – ekonomikā, politikā, pētniecībā un kultūras dzīvē; veicināt Latvijas valsts piederīgo repatriāciju.
