„Tas ir saistīts ar to, ka diplomātiskais dienests pēc savas specifikas strādā gan ar NATO, gan Eiropas Savienības (ES) noslēpumiem. Mēs zinām, ka ne visas valstis, kas ir dubultpilsonības sarakstā, ir vai nu NATO vai ES dalībvalsts vai neatrodas nevienā. Diplomātisko dienestu specifika ir tāda, ka darbinieki rotē. Nav tā, ka atrodas vienā darbā visu mūžu, un līdz ar to mēs uzskatījām par saprātīgu piedāvāt Saeimai attiecīgi grozīt likumprojektu,” teica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija).
Diplomāti ar divām pilsonībām varot nonākt izvēles priekšā, kurai valstij palikt lojālam, un tas esot valsts drošības jautājums. Ārlietu ministrs gan uzsver - ja tas būs valsts interesēs, ar Ministru kabineta lēmumu atsevišķos gadījumus dubultpilsonību diplomātiem varētu arī pieļaut.
Kā ziņots, otrdien, 1.oktobrī, spēkā stājušies jaunie Pilsonības likuma grozījumi, kas dod lielākas iespējas dubultpilsonības saņemšanai. Ārlietu ministrija lēš, ka lielākais dubultpilsonības pretendentu skaits gaidāms no ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Īrijas un Vācijas, un kopumā uz to varētu pretendēt 20 000 personu.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde jau šodien saņēmusi arī pirmos pieteikumus dubultpilsonības iegūšanai.
