Paziņojumā medijiem ministrija norāda, ka pret Latviju vērstā plaša mēroga informācijas operācija pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tām, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā.
AM norāda uz attēlu
Aizsardzības ministrijas analīze liecina, ka operācijas avots ir “Associated Press” žurnālista Karlo Piovano (Carlo Piovano) tvīts (ievietots “Twitter” 19.februārī plkst.19.05) ar saiti uz vietni “AP News” un fotogrāfiju, kurā redzams Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs kopā ar vairākām personām.
“Associated Press” ir neatkarīga, globāla mēroga informācijas aģentūra, kura bāzējas Ņujorkā. Saskaņā ar pašas aģentūras norādīto tās sniegto informāciju vienā vai citā veidā ik dienu saņem vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju, norāda Rus.lsm.lv.
Karlo Piovano kopš 2014.gada novembra ir “Associated Press” Eiropas Biznesa ziņu redaktors.
AP Exclusive: Key European central banker accused of bribery, Russia ties https://t.co/0M9FVmExIm
— Carlo Piovano (@cpiovano) February 19, 2018
Aizsardzības ministrija vērš uzmanību, ka tālāk šī ziņa un fotogrāfija tikusi izplatīta interneta vietnēs, kas pirms tam par Latviju nav neko informējušas, daudzas no tām ir mazpazīstamas vai ar finanšu sektoru nesaistītas, tai skaitā “India Everyday”, “Idaho Press”, “The North Platte Telegraph”, “Conservative Angle”, “The Fresno Bee”, “Last Minute Christmas”. Dažās no šīm vietnēm konkrētais raksts ir vienīgā šāda veida publikācija.
Aizsardzības ministrija gan nepieminēja, ka ziņu pārpublicējuši arī tādi pasaules mediji kā “Washington Post”, “NY times”, “Tampa Bay News”, “Daily Mail”.
Aģentūra “Associated Press” vēstulē LTV apliecināja, ka redaktori pārbaudījuši attēlu un noteikts, ka tas ir autentisks.
AP sabiedrisko attiecību direktore Lorēna Īstone aģentūrai LETA uzsvēra, ka AP foto redaktors ir pārbaudījis attēlu un pārliecinājies par bildes autentiskumu, kā arī to, ka bilde nav apstrādāta. AP pārstāve gan nekomentēja, kas ir šīs bildes avots.
Vienlaikus Īstone norādīja, ka AP arī neatkāpjas no sniegtās informācijas pirmdien publicētajā rakstā par Rimšēviču.
"Sekos turpinājums"
Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins Latvijas Radio sacīja, ka pašu fotogrāfiju detaļās, kur un kā tā uzņemta, ministrija nevērtēja, bet vairāk skatījās, kad un kur šī fotogrāfija parādījās, un sekoja līdzi tam, kas notika tālāk, “kāda sākās dzīve šim konkrētajam stāstam”.
“Kas likās ļoti interesanti, ka (..) fotogrāfija un pavadošais teksts bez satura tālāk tika izplatīta ļoti plašā mērogā mazpazīstamās interneta vietnēs,” norādīja Galkins.
“Šī ir metode, ar kuras palīdzību īsā laika posmā ir iespējams palielināt informācijas apjomu, kas parādās meklēšanas sistēmā, ievadot atslēgas vārdus. Šī ir, iespējams, ļoti plaša informācijas operācija, lai Rietumu sabiedrībā nomelnotu Latvijas tēlu un graut sabiedrības uzticēšanos valstij. Pieļaujam varbūtību, ka šīs nav informācijas operācijas beigas, varētu būt arī turpinājums,” sacīja Galkins.
Aizsardzības ministrija pieļauj, šis ir tikai sākums, lai no ārienes ietekmētu Latvijas iekšpolitiku un gaidāmās Saeimas vēlēšanas šā gada oktobrī.
Aizsardzības ministrija aicina sabiedrību kritiski izvērtēt informācijas avotus un nevairot šādu informācijas operāciju panākumus.
Iepriekš Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) nenoliedz, ka aģentūras AP publicētā fotogrāfija, kurā redzams Rimšēvičs un Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītājam Dmitrijam Piļščikovam līdzīga persona, ir autentiska.
"Neizslēdzu, ka bilde ir īsta, bet būtisks ir jautājums, kādu mērķu sasniegšanai tā šobrīd tiek izmantota," Kučinska sacīto citēja ziņu aģentūra LETA.
KONTEKSTS:
16.februārī KNAB veicis kratīšanas Ilmāra Rimšēviča darba vietā un arī dzīvesvietā - privātmājā Langstiņos. Vēlāk Rimšēvičs ieradās KNAB, kur atradās vairākas stundas un tika aizturēts uz 48 stundām. KNAB atklāja, ka izmeklēšana Rimšēviča lietā saistīta ar kukuļņemšanu lielā apmērā.
Tikmēr sarežģījumus piedzīvo arī "ABLV Bank". Vairākas dienas pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas rosinājuma "ABLV Bank" piemērot sankcijas banka ziņoja, ka lūgs aizdevumu pret ķīlu līdz 480 miljoniem eiro. Latvijas Banka nolēma aizdot “ABLV Bank” 97,5 miljonus eiro, pretī saņemot “drošu, augsti likvīdu vērtspapīru ķīlu”.
