ĀM norādīja, ka, kopš teroraktu notikšanas, katru stundu uz ĀM konsulāro dienestu zvana trīs līdz četri cilvēki, no kuriem daļa šobrīd atrodas Parīzē. Viņi informē ĀM, ka paši nav cietuši, kā arī interesējas, kā viņiem rīkoties tālāk, un vai netiek atcelti sestdien plānotie lidmašīnu reisi uz Rīgu. Tāpat daudzos gadījumos zvana Francijā esošu Latvijas valstspiederīgo radinieki, lai noskaidrotu, vai viņu piederīgie nav cietuši.
Attiecībā uz lidojumiem no Parīzes uz Rīgu ĀM rīcībā ir informācija, ka vismaz pagaidām netiek plānots ierobežot iespēju nokļūt līdz Šarla de Golla lidostai Parīzē, kā arī nav paredzēts atcelt lidojumus.
Pašreiz Parīzē strādā ĀM konsulārā dienesta pārstāvis un vismaz pagaidām nav informācijas, ka teroraktos būtu cietis kāds Latvijas valstspiederīgais.
Aģentūra BNS ziņoja, ka teroraktos Francijas galvaspilsētā Parīzē piektdienas vakarā un sestdienas naktī nogalināti vairāk nekā 100 cilvēku un apmēram 200 ievainoti, un domājams, ka uzbrukumus sarīkojuši islāmisti, vēsta Francijas plašsaziņas līdzekļi.
Visā Francijā izsludināts ārkārtas stāvoklis un slēgtas valsts robežas.
Mediji ziņo, ka koncertzālē "Bataclan", kur uzbrukuma laikā uzstājās amerikāņu smagā metāla grupa "Eagles of Death Metal", vairāk nekā 100 cilvēku tika saņemti par ķīlniekiem. Pēc liecinieku stāstītā, uzbrucēji, kas bija ģērbušies melnā un bruņoti ar Kalašņikova automātiem, šāvuši uz cilvēkiem. Pēc kāda liecinieka teiktā, uzbrucēji saukuši "Allahu akbar!" ("Allāhs ir dižs!"), bet kāds cits liecinieks dzirdējis, ka viens no uzbrucējiem teicis, ka uzbrukumā vainojams Francijas prezidents Fransuā Olands, jo Francija iesaistījusies militārajā operācijā pret džihādistu organizāciju "Islāma valsts" Sīrijā. Slaktiņš ildzis apmēram desmit minūtes, un, pēc policijas amatpersonu teiktā, varētu būt nogalināti apmēram 100 cilvēku. Koncertzālē ieradušies policisti, kuri izbeiguši ķīlnieku krīzi un atbrīvojuši desmitiem cilvēku. No četriem uzbrucējiem trīs gājuši bojā, detonējot sprāgstvielu joslas, bet vienu nošāvusi policija. Policijas operācijas laikā no koncertzāles bija dzirdami sprādzieni un šāvieni.
Pārsimt metru no koncertzāles atrodas satīriskā laikraksta "Charlie Hebdo" redakcija, kurā šogad janvārī islāmistu ekstrēmisti nošāva 12 cilvēkus. Šis žurnāls vairākkārt izraisījis musulmaņu sašutumu ar karikatūrām par pravieti Muhamedu.
11 cilvēki nogalināti, kad tika atklāta uguns kambodžiešu restorānā "Petite Cambodge". Uzbrukts arī netālu esošajam restorānam "Le Carillon", kā arī kafejnīcai "Le Belle Equipe", kas atrodas kaimiņu rajonā.
Trīs cilvēki nogalināti netālu no stadiona "Stade de France", kur notika Francijas un Vācijas futbola spēle. Pie kāda bāra un restorāna "McDonald's" stadiona apkārtnē uzspridzinājušies trīs teroristi pašnāvnieki. Vēl viens uzbrucējs nošauts uz ielas Parīzes austrumos, žurnālistiem neoficiāli pastāstīja prokuratūras pārstāvis.
Izmeklētāji mēģina noskaidrot, cik uzbrucēji un uzbrukuma plānotāji atrodas brīvībā.
Francijas prezidents Fransuā Olands, kurš spēles laikā atradās stadionā, no tā tika evakuēts un sasauca valdības ārkārtas sēdi, pēc kuras paziņoja, ka visā Francijā izsludināts ārkārtas stāvoklis un tiek slēgtas valsts robežas. Parīzē tiek papildus izvietoti 1500 karavīru.
Apmeklējot drošības spēku komandcentru netālu no koncertzāles "Bataclan", Olands solīja, ka Francijas varas iestādes bez žēlastības vērsīsies pret uzbrukuma plānotājiem un īstenotājiem.
Pēc Zviedrijas Ārlietu ministrijas rīcībā esošās informācijas, uzbrukumos nogalināts viens un ievainots vēl viens Zviedrijas pilsonis.
Saistībā ar uzbrukumiem Beļģija noteikusi pastiprinātu robežkontroli, īpaši uz robežas ar Franciju, bet ASV aviokompānija "American Airlines" atlikusi reisus uz Parīzi.
Parīzes mērs Anna Idalgo aicinājusi iedzīvotājus palikt mājās.
Teroraktu dēļ Olands atcēlis savu dalību šajā nedēļas nogalē paredzētajā "lielā divdesmitnieka" (G20) samitā Turcijā.
ASV prezidents Baraks Obama nosaucis šos uzbrukumus par "necilvēcīgiem mēģinājumiem terorizēt civiliedzīvotājus" un solījis, ka Savienotās Valstis sniegs Francijai visu nepieciešamo palīdzību. Ņujorkā, Bostonā un citās ASV pilsētās pastiprināti drošības pasākumi. Ņujorkas Pasaules tirdzniecības centrs, kas tika sagrauts 2001.gada 11.septembra teroraktos un tagad ir atjaunots, tika izgaismots Francijas karoga krāsās - zilā, baltā un sarkanā. Šajās krāsās tika izgaismotas arī citas augstceltnes ASV.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, Vācijas kanclere Angela Merkele un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons paziņojuši, ka ir dziļi satriekti par uzbrukumiem.
Teroraktus nosodījusi ANO Drošības padome un ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns, kurš aicinājis atbrīvot ķīlniekus.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicis līdzjūtību Francijai.
