Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs skaidroja, ka tiek rūpīgi vērota jebkāda militāra kustība Latvijas pierobežā. Pašlaik nav redzamas pazīmes, ka Krievija varētu gatavoties neparastām militārām aktivitātēm. Nav arī redzams, ka tiktu celta kaujas gatavība, bet visas vienības pierobežā ir ikdienas režīmā.
Uz jautājumu par to, kāpēc NATO nenotrieca raķeti pirms tās ielidošanas Polijā, Garisons norādīja, ka tās būtu jānotriec jau Ukrainas teritorijā. Taču NATO pašlaik nevar triekt raķetes svešas valsts teritorijā. Alianse arī ir deklarējusi, ka tā palīdz Ukrainai, bet tiešā veidā neiesaistās konfrontācijā.
"Tajā brīdī, kad NATO sāks triekt raķetes Ukrainas teritorijā, skaidrs, ka tā mēs tieši iesaistāmies karadarbībā," piebilda Garisons. "Lai pieņemtu lēmumu notriekt raķetes jau virs Ukrainas teritorijas, tam jābūt politiskam lēmumam, ko pieņem visa NATO kopīgi. Tā ir ļoti liela izšķiršanās. Pašlaik neredzu, ka šāds lēmums varētu tikt pieņemts," sacīja Garisons.
Savukārt attiecībā uz to, vai varētu iedarbināt NATO līguma 4. pantu, viņš sacīja, ka daudz kas atkarīgs no Polijas, no kuras jānāk pieprasījumam. NATO līguma 4. panta konsultācijām nozīme ir tikai tad, ja valsts, kas jūtas apdraudēta, pati prasa palīdzību vai konkrētu NATO rīcību. Šajā gadījumā Polija nepieprasa šādas konsultācijas, tātad tā neredz šādu vajadzību, sacīja Garisons.
Vienlaikus ministrijas pārstāvis vērsa uzmanību, ka kopš februāra NATO ir aktivizējusi savus plānus. Iespējams, tagad tikts skatīts, vai ir vajadzīgi labojumi vai papildinājumi šiem plāniem.
Viņaprāt, atbalsts un palīdzība Ukrainai nemainīšoties, un valstis aizvien runā par militārā ekipējuma piegādēm. "Faktiski Krievijas mērķis ir maksimāli radīt zaudējumus Ukrainas civilajai un kritiskajai infrastruktūrai, radīt bēgļu plūsmu, tajā skaitā uz Latviju un citām pierobežas valstīm, lai ietekmētu mūsu sabiedrības domas attiecībā uz atbalstu Ukrainai. Un, protams, radīt spiedienu un haosu Ukrainā. Tādēļ mums nav citas izejas, kā vien atbalstīt Ukrainu," sacīja Garisons.
Tikmēr Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Māris Andžāns intervijā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” norādīja, ka šis incidents novērsa uzmanību no masīvajiem Krievijas triecieniem Ukrainā. Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis vērtēja, ka incidents Polijā varētu nospēlēt pret Krieviju, jo varētu gaidīt pretgaisa aizsardzības pastiprināšanu Polijā.
KONTEKSTS:
15. novembra pēcpusdienā Polijā netālu no Ukrainas robežas pēc raķetes nokrišanas noticis sprādziens, kurā gājuši bojā divi cilvēki. Polijas valdība paziņoja, ka raķete bijusi ražota Krievijā. Vēlāk kļuva zināms, ka, visticamāk, bija Ukrainas izšautā pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete, ar ko Ukraina mēģināja atvairīt masīvo Krievijas raķešu uzbrukumu.
NATO pavēstīja, ka šobrīd nekas neliecina par Krievijas iespējamo uzbrukumu kādai no NATO dalībvalstīm.
