Viņa skaidroja, ka situācijā ir divi risinājumi. Viens ir protestēt un atstāt EPPA, bet otrs palikt asamblejā un izteikt savu viedokli. ĀM pārstāve skaidroja, ka EPPA atstāšana nozīmē, ka vairs nebūs iespējas ietekmēt asamblejā notiekošo - proti, gan amatpersonu, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu vēlēšanas, kā arī, piemēram, lēmumus saistībā ar Ukrainu.
Tādējādi no Kalniņas-Lukaševicas teiktā intervijā noprotams, ka Latvija ies otru ceļu. Paredzēts, ka tā koordinēs savu rīcību vismaz ar pārējām Baltijas valstīm, iespējams, arī citām, kuras protestēja pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu un kopā ar Baltijas valstīm un Ukrainu atstāja EPPA sesiju.
Latvijas delegācija kopā ar citām situāciju centīsies ietekmēt ar aktīvu klātbūtni, paužot viedokli un mēģinot pārliecināt, ka principus nedrīkst nolikt malā iepretim vienas valsts politiskajām interesēm.
Kalniņa-Lukaševica stāstīja, ka lēmums par Krievijas balsstiesību atjaunošanu tika pieņemts, jo Krievija nemaksāja dalības maksu Eiropas Padomē, kā arī draudēja izstāties no organizācijas. Vairāku gadu laikā Krievijas parāds organizācijā sasniedza 100 miljonus eiro. Padomei bija problēmas ar programmu izpildi, biroju uzturēšanu. Saņemot balsstiesības, Krievija apņēmusies parādu atdot.
Daudziem būtisks faktors bija arī Krievijas draudi izstāties no organizācijas, jo tad Krievijas pilsoņiem nebūtu pieejas Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Kalniņa-Lukaševica teica, ka arī šis arguments ir apšaubāms, jo Krievija tik un tā nerespektē tiesas lēmumus, kas "ir pretrunā ar tās konstitūciju".
Kalniņa-Lukaševica gan neuzskata, ka EPPA lēmums nozīmē, ka Eiropas attieksme pret Krieviju mainās. "Tā ir tikai viena organizācija, kas nav tieši saistīta ar Eiropas Savienību, kas tagad ir padevusies," teica ĀM pārstāve.
Viņa teica, ka EPPA lēmums atjaunot balsstiesības Krievijai parāda to, cik grūti ir uzturēt sankcijas ilgu laiku.
"Neviens nesolīja, kas tas būs ātri. (..) Ir jāspēj ilgstošā termiņā paust, ka citu valstu anektēšana nav pieņemama," teica Kalniņa-Lukaševica.
Viņa uzsvēra, ka jautājums ir par likuma varu un tiesiskumu - ko var un ko nevar darīt starptautiskā sabiedrībā.
