Viņa atzina, ka līdz ar Lielbritānijas aiziešanu no ES Latvija zaudē ļoti tuvu un svarīgu partneri pie ES sarunu galdu, jo īpaši ārlietās un drošības politikā abu valstu pozīcijas bija tuvas.
Tāpēc Latvija arī uzsver šo aspektu turpmākajās ES un Lielbritānijas attiecībās, norādīja Kalniņa-Lukaševica.
“Mēs vēlamies, lai Lielbritānija turpmāk būtu iesaistīta virknē aktivitāšu drošības politikā”, kas ir iespējams, panākot vienošanos par sadarbību pēc “Brexit”, pauda ĀM parlamentārā sekretāre.
Viņa arī stāstīja, ka Latvija vēlas, lai ES un Lielbritānija spētu panākt pēc iespējas plašu un aptverošu tirdzniecības līgumu. Līdz šim šādu līgumu noslēgšana prasījusi vairāk laika, nekā nepilnu gadu, kas ir atlicis līdz pārejas perioda beigām – 2020. gada 31. decembrim.
Kalniņa-Lukaševica gan pauda cerību, ka vienošanos izdosies panākt, bet, ja tas nenotiks, līgumu varētu veidot pakāpeniski - sākumā par precēm, nosakot, ka nepiemēros tarifus konkrētām precēm, tad vienojoties par investīciju aizsardzību.
KONTEKSTS:
Lielbritānija 31. janvārī oficiāli izstājas no Eiropas Savienības. Tomēr jau tuvākajā laikā oficiālajai Londonai un Briselei nāksies uzsākt sarežģītās sarunas par savstarpējo tirdzniecību.
2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Terēza Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim, pēcāk termiņš tika pagarināts līdz 2020. gada 31. janvārim.
Līdz ar "Brexit" 1.februāra rītā iesāksies 11 mēnešu pārejas periods, kurā Lielbritānija saglabās daudzas priekšrocības un arī pienākumus gluži kā citas ES valstis. Šajā laikā pusēm jāvienojas par nākotnes attiecībām.
