Kalniņa-Lukaševica intervijā Latvijas Radio sacīja, ka prezidentūra kopumā bijusi profesionāli vadīta un ļoti rezultatīva, lai gan aizvadīta smagos laikos.
“Esam saskārušies ar Ukrainas krīzi, Grieķijas ekonomikas situāciju, [..] bet ir pieņemti vajadzīgi lēmumi,” pauda ĀM parlamentārā sekretāre.
Lielākie darbi prezidentūras laikā bijuši drošības jautājumi - nolemts pārskatīt drošības stratēģiju, stiprināt spēju reaģēt uz hibrīddraudiem, spēju pretoties Krievijas dezinformācijas kampaņai. Tāpat ir “izkustināts no vietas” jautājums par pasažieru reģistru.
Arī ekonomikas jomā pieņemti svarīgi lēmumi – par Eiropas stratēģisko investīciju fondu, Enerģētikas savienību.
ES līmenī darbs bija precīzs, būtisku kļūdu nebija, un mēs redzam konkrētus rezultātus, norādīja Kalniņa-Lukaševica. Viņa gan atzina, ka varēja labāk skaidrot prezidentūras ieguvumus Latvijas sabiedrībai.
Jau 1.jūlijā prezidējošās valsts pienākumus pārņems par Latviju daudz mazākā, bet vairākas prezidentūras jau pieredzējusī Luksemburga. Briselē atzīst, ka Latvijas prezidentūra, kas kopumā bijusi viena no veiksmīgākajām, iekritusi ļoti sarežģītos laikos, ar daudziem negaidītiem notikumiem - Grieķijas krīzi, bēgļu krīzi un terorismu. Te prezidentūrai sarunas vedušās grūtāk, taču Latvijas diplomātus apbrīno par spējām sarežģītajiem Eiropas likumu zobratiem cauri izdzīt likumus, kuri plauktos putējuši gadiem.