ĀM: Latvijas atbalstītais ANO Bēgļu pakts jaunus pienākumus neuzliks

Arī ANO Bēgļu kompakta (pakta) apstiprināšana Latvijai nekādus jaunus pienākumus neuzliks un tas nebūšot juridiski saistošs, uzskata Ārlietu ministrijā (ĀM).

Nedēļas sākumā - 17. decembrī - ANO Ģenerālasambleja pieņēma Globālo bēgļu kompaktu. Par dokumenta apstiprināšanu asamblejā balsoja 181 valsts. ASV un Ungārija balsoja pret, bet trīs valstis – Dominikānas Republika, Eritreja un Lībija – atturējās. Tas sekoja līdzīga dokumenta - ANO Globālā migrācijas kompakta - parakstīšanai Marakešā 10. decembrī. Bēgļu kompakts Latvijā apjomīgas diskusijas neraisīja un palika plašākai sabiedrībai nepamanīts.

ĀM portālu LSM.lv informēja, ka, atbildot uz 2015. gada bēgļu un migrācijas krīzi, ANO 2016. gada 19. septembrī organizēja Bēgļu un migrācijas samitu, kurā pieņēma Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem. Šī deklarācija paredzēja divu - par bēgļiem un par drošu, sakārtotu un legālu migrāciju - jaunu globālo deklarāciju jeb tā dēvēto kompaktu izstrādi un pieņemšanu 2018. gadā. Globālā bēgļu kompakta izstrāde tika uzticēta ANO bēgļu komisāra birojam (UNHCR), balstoties uz organizācijas “visaptverošo rīcības ietvaru bēgļu jautājumos” un konsultācijās ar ANO dalībvalstīm, norāda ĀM.

Globālais bēgļu kompakts balstās uz 1951. gada Konvenciju par bēgļa statusu. Savukārt Globālais migrācijas kompakts ir pirmais visaptverošais ANO dokuments migrācijas jomā, uzsver ĀM. Pati Konvencija par bēgļa statusu - kā visas starptautiskās konvencijas - ir juridiski saistoša valstīm, kuras ir to ratificējušas, arī Latvijai. Lai arī Konvencija par bēgļa statusu nosaka bēgļu tiesības un valstu pienākumus, tā tomēr nepievēršas starptautiskajai sadarbībai. Tikmēr Bēgļu kompakts plāno pievērsties sadarbības jautājumam, kas ir būtisks, risinot ar bēgļiem saistītus izaicinājumus.

ĀM uzsver, ka Bēgļu kompakts kā juridiski nesaistošs dokuments sniegs praktiskas vadlīnijas, kuras valstis var izmantot, lai rastu risinājumus šiem izaicinājumiem.

ĀM norāda, ka Bēgļu kompakts neparedz nekādu administratīvā vai finansiālā sloga palielināšanu. Latvija savu ieguldījumu varēs noteikt pati, ņemot vērā savas nacionālās realitātes, kapacitātes un attīstības līmeni, nacionālās politikas un prioritātes.

"Latvijas interesēs ir piedalīties būtiskākajos mūsdienu globālajos procesos un diskusijās, tostarp par bēgļiem un migrāciju, lai varam aizstāvēt savas nacionālās intereses un prioritātes, kā arī  ietekmēt diskusiju par šiem jautājumiem gan reģionālā, gan globālā līmenī. Bēgļu kompakta apstiprināšana Latvijai neuzliek nekādus jaunus pienākumus," pauda ĀM Komunikācijas grupas vadītāja Vita Dobele.

Ceturtdien, 20. decembrī, Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) sasauca ārkārtas sēdi, lai uzklausītu ministrijas skaidrojumu par Latvijas nacionālās pozīcijas sagatavošanu un paušanu starptautiskajās organizācijās, īpašu uzmanību pievēršot ANO Ģenerālasamblejai. Deputāti vēlējās dzirdēt iemeslus, kādēļ Latvija balsoja par ANO Globālo Bēgļu kompaktu un atturējās balsojumā par ANO Globālo migrācijas paktu.

Kols uzskata, ka parlamentā šāda veida lēmumi būtu jāskaidro plašāk. “Par Latvijas pozīciju balsojumā uzzinājām tikai jau no balsošanas rezultātiem – jautājums nav apspriests ne parlamentā, ne valdībā un arī publiskajā telpā nav ticis skaidrots. Mēs saņemam jautājumus no iedzīvotājiem par Latvijas pozīciju šajā jautājumā. Tāpēc vēlamies uzklausīt ĀM skaidrojumu par Latvijas pozīciju un par paktā ietvertajām normām. Iespējams, ir jādiskutē par turpmāko kārtību Latvijas pozīciju apstiprināšanā, tajā iesaistot arī Saeimu,” teicis Kols.

KONTEKSTS:

Aptuveni 150 pasaules valstu pārstāvji 10. decembrī Marakešā atbalstīja ANO Migrācijas paktu. Tomēr vairākas valdības atteicās parakstīt šo pretrunīgi vērtēto dokumentu un sanāksmē Marokā nepiedalījās. Pret šo deklarāciju nobalsoja arī Saeima, un valdībā iepriekš tika lemts, ka Latvijas nostāju par pievienošanos ANO migrācijas paktam noteiks tieši parlamenta viedoklis.

Saeimā par atbalstu rezolūcijai, aicinot nepievienoties ANO migrācijas dokumentam, balsoja 43 deputāti no Nacionālās apvienības, Zaļo un Zemnieku savienības, "KPV LV", kā arī Jaunās konservatīvās partijas. Debatēs viņi uzsvēra, ka Latvijai vajadzētu paturēt tiesības pašai lemt par migrāciju. Pret rezolūciju bija 31 parlamentārietis no "Jaunās Vienotības", apvienības "Attīstībai/Par!" un "Saskaņas", uzsverot, ka ANO dokuments nav juridiski saistošs un pat paredz, ka katrai valstij ir tiesības izstrādāt savu migrācijas politiku. Savukārt deviņi deputāti balsojumā nepiedalījās.

ANO dokumenta pilnais nosaukums ir „Globālais kompakts par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju”. Tas ir juridiski nesaistošs dokuments, kurā izklāstīti ieteikumi valstīm, kā labāk tikt galā ar migrācijas plūsmām. Kopumā dokumentā izvirzīti 23 mērķi, tostarp cīņa ar cilvēku kontrabandu un diskrimināciju, izteikta apņemšanās nodrošināt migrantiem pamatpakalpojumus, kā arī veicināt labvēlīgus apstākļus legālai migrācijai un labprātīgai repatriācijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti