Sauszemes, gaisa, arī jūras elementi – Aizsardzības ministrija uzskaita, kas no Merkeles piesauktās militārās infrastruktūras Latvijai jāuzlabo. Nākamā gada aizsardzības budžetā nauda šiem mērķiem ir atvēlēta, bet vērā ņemamu ieguldījumu dotu tikai NATO kopējā finansējuma piesaiste, ko ietekmīgās Vācijas vārdā apsolījusi Merkele.
„Cik es saprotu, Merkeles kundze domāja par NATO infrastruktūras paplašināšanu šeit Latvijā, tur varētu būt NATO sakaru sistēmu izvietošana, varbūt kaut kādu ieroču sistēmu izvietošana šeit, varbūt atsevišķi štābelementu izvietošana Latvijā,” atzīst Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts. „(..) Principā ir atsevišķi štābelementi, ko ASV šobrīd nodrošina, pārējā jomā mums vēl nav šādas infrastruktūras,” viņš piebilst.
Potenciāli pieaugot karavīru un arī tehnikas vienību skaitam Latvijā organizētajās militārajās mācībās, mūsu kā uzņemošās valsts kapacitāte drīz varētu izsīkt.
Nepieciešamas jaunas papildu kazarmas un munīciju noliktavas Ādažu militārajā bāzē, jāstiprina ostas un aviācijas bāzes.
„Tas ir Lielvārdes aviācijas bāzes stiprināšana un pabeigšana, lai mēs varam uzņemt arī militāro tehniku, kas tiek pārvietota pa gaisu, un tas ir Liepājas karaostas stiprināšana, ja mēs runājam par jautājumu, kas saistīts ar NATO kuģu biežāku klātbūtni Baltijas reģionā neapšaubāmi jābūt atbilstošai infrastruktūrai,” uzskaita aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Nepieciešamības gadījumā NATO gan varētu reaģēt arī pašreizējos Latvijas militārās infrastruktūras apstākļos, tomēr arī vadošās NATO dalībvalstis piekrīt – šis reakcijas laiks būtiski jāsamazina, infrastruktūru uzlabojot. Latvijas galvenais mērķis gan – panākt lai nepieciešamības gadījumā NATO karavīri būtu tepat uz vietas. „Vai ir vai nav bāzes Baltijas reģionā, par to turpinās vēl diskusijas, un līdz Velsas samitam mums ir mēnesis laiks un NATO ietvaros notiek diskusijas un tas formulējums, kas būs pieņemams visām 28 valstīm tiks noformulēts līdz Velsas samitam (..) Bāzes ir mūsu vēlmju sarakstā, neapšaubāmi,” norāda Vējonis.
Norādīts, ka Merkele pirmdien Rīgā pauda "Nē" NATO pastāvīgām bāzēm Baltijā. Sārts saka, ka tomēr cer uz citu lēmumu. „Es domāju, NATO ir organizācija, kur meklē kompromisus, pat ja mūsu viedokļi šobrīd pilnībā nesakrīt, es domāju, mums ir pamats cerēt, ka mēs atradīsim kompromisus,” saka Sārts.
Vācijas būtiskā loma NATO valstu vidū gan liek domāt, ka Merkeles paustā nostāja un NATO samitā septembra beigās pieņemtais lēmums neatšķirsies. Arī ārvalstu mediji kancleres izteikumus uztvēruši kā pārliecinošu indikāciju, ka NATO bāzes Baltijas valstīs nebūs. Aizsardzības speciālisti gan uzsver – valstī pastāvīgi izvietotām karavīru vienībām būtu vairāk psiholoģiska nozīme, bet tieši militārās infrastruktūras uzlabošana uzskatāma par reālu ieguldījums valsts drošības stiprināšanā.
