ĀM: Latvijai ir atbildība nekavēt Stambulas konvencijas ratifikāciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir atbildība nekavēt Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Kā norādīja ministrijā, starptautiskos līgumus, kam pievienojas arī ES, ir ierasta prakse ratificēt pēc tam, kad tas izdarīts ES dalībvalstu nacionālajos parlamentos, tomēr ir iespējama arī situācija, ka ES Padome konvenciju ratificē pirms Latvijas.

"Šāds gadījums var radīt potenciālas juridiskas pretrunas, jo, īstenojot ES tiesību aktus, dalībvalstīm būs jādarbojas atbilstoši Stambulas konvencijai, neatkarīgi no tā, vai šīs dalībvalstis pašas to būs ratificējušas," uzsvēra ministrijā.

ĀM norādīja, ka diemžēl Latvijā vardarbība ģimenē un pret sievietēm ir izplatīta vairāk nekā vidēji ES valstīs. Šī iemesla dēļ Latvija ANO Vispārējā periodiskā pārskata otrajā ciklā 2016.gadā kā vienu no galvenajām rekomendācijām saņēma aicinājumu ratificēt Stambulas konvenciju.

Latvijas valdība apņēmās izpildīt šo rekomendāciju līdz 2018.gada beigām, 2016.gada 16.maijā pieņemot Ministru kabineta rīkojumu par Latvijas pievienošanos konvencijai. Arī Eiropas Padomes pārstāvji, piemēram, EP cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, aicinājuši Latviju ratificēt Stambulas konvenciju.

ĀM atgādina, ka Stambulas konvencija vēršas pret vardarbību ģimenē, kas ir aktuāla un izplatīta problēma arī Eiropā. Tā vēršas pret visa veida vardarbību pret sievietēm, vienlaikus arī pret citiem ģimenes locekļiem, tāpat tā paredz novērst visu veidu diskrimināciju.

Jau ziņots, ka Ministru kabineta komitejas sēdē šomēnes bija iecerēts skatīt likumprojektu, ar kuru Latvija apstiprinātu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju, tomēr jautājuma izskatīšana jau atlikta.

Šobrīd vienīgais Saeimā pārstāvētais politiskais spēks, kas konvenciju atbalsta, ir “Vienotība”. Līdz ar to šajā Saeimas sasaukumā, visdrīzāk, konvencijas ratificēšanai balsu nepietiks. 

Zaļo un zemnieku savienība pēc katoļu arhibīskapa vizītes Saeimā nolēma neatbalstīt Stambulas konvencijas tālāku virzīšanu.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA pauda, ka VL-TB/LNNK neatbalsta konvencijas ratifikāciju. Politiskais spēks uzskata, ka jau tiek ieviesti vardarbību ierobežojoši un novērsoši pasākumi, un šis darbs arī turpināsies. Tāpēc ir otršķirīgi, vai likumprojekts par konvencijas ratifikāciju ir Ministru kabineta atvilktnē vai tiek noraidīts parlamentā, izteicās Dzintars.

Šobrīd Stambulas konvenciju ir parakstījušas 46 valstis, taču ratificējušas – 28. Pēdējā konvenciju ratificējusi Šveice, kas to paveica pagājušā gada nogalē.

Vēl 2016. gadā Latvija bija pēdējā Stambulas konvenciju neparakstījusī Eiropas Savienības dalībvalsts. Tomēr pērn pēc asām diskusijām valdība nolēma parakstīt šo konvenciju. Ministru kabinetā pret lēmumu gan iebilda Nacionālā apvienība, kuras pārstāvja Dzintara Rasnača vadītā Tieslietu ministrija pauda bažas par riskiem, ko konvencija varētu radīt Satversmei. Pamatojums bija ārpakalpojumā iepirkta juridiskā analīze, kuras autori ministrija izvēlējas viņas nostājas dēļ.  Šis process izraisīja gan valsts augstāko amatpersonu, gan nevalstisko organizāciju kritiku pret Rasnaču. Tomēr tika mobilizēti arī ministra un konservatīvo vērtību atbalstītāji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti