Ģimene ir sabiedrības pamatakmens, bet tās vērtība netiek pietiekami novērtēta. Ģimenei ir milzīga nozīme kultūras identitātes, tradīciju, morāles un sabiedrisko vērtību saglabāšanā. Stipra ģimene nozīmē vienlīdzību starp sievieti un vīrieti. Šie ir daži no atzinumiem, kas atrodami diskusijas krustugunīs nonākušajā ANO rezolūcijā par ģimeni.
Par rezolūciju balsoja, piemēram, Krievija, Baltkrievija, Ķīna un Ēģipte. Pret bija ASV un Eiropas Savienību (ES) pārstāvošās valstis, tostarp Latvija. Ārlietu ministrija (ĀM) skaidro, ka dokumentu neatbalstīja, jo tajā pārāk liels uzsvars likts uz nacionālajām tradīcijām.
"Šis formulējums tika iesniegts no valstīm [piemēram, Krievijas un Ugandas], kur ir ļoti nopietnas problēmas ar cilvēktiesībām, ko atzīst gan starptautiskās nevalstiskās organizācijas, gan arī tā pati [ANO] Cilvēktiesību padome dažādās rezolūcijās. Piemēram, ar tradīcijām tiek saprasta arī tāda lieta kā nepilngadīgu, pat mazgadīgu meiteņu izdošana pie vīra. (..) Tradicionālā ģimene tiek uzskatīta vīrs, sieva un bērni, bet netiek runāts par tādām nepilnīgām ģimenēm kā tikai tēvs vai tikai māte un bērns," skaidro ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība").
ES valstis arī vēlējušās rezolūcijas tekstu uzlabot ar paragrāfu, kas skanētu: "Valstis apzinās, ka dažādās kultūras, politiskās un sociālajās sistēmās eksistē dažādas ģimeņu formas". Taču šis un citi Eiropas ieteikumi noraidīti, kas Latvijas pārstāvim bijis papildu iemesls šādu rezolūcijas redakciju neatbalstīt.
Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko ("Saskaņa") uzskata, ka ministrijas pamatojumi ir nepārliecinoši.
"Tas, kas ir svarīgs Latvijai un ir vienmēr bijis svarīgs, ir ģimeņu labklājība – gan daudzbērnu ģimeņu, gan arī nepilno ģimeņu labklājība. Un tieši par šo ir šī rezolūcija. (..) Arī sākumtekstā ir skaidri redzams, ka tā balstās uz vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, tai skaitā arī uz bērnu tiesību aizsardzības konvenciju. Tā kā viss, kas ir minēts šajā rezolūcijā, nevarētu būt pret cilvēktiesībām – tai skaitā bērniem," uzskata deputāte.
Tādēļ Stepaņenko atklātā vēstulē prasa ĀM detalizētu pamatojumu “pret” balsojumam. Skaidrojumu prasa arī Tiesībsarga birojs.
"Tiesībsargs ir vērsies Ministru kabinetā ar lūgumu sniegt skaidrojumu par to, vai lēmums balsot pret rezolūcijas pieņemšanu atbilst Latvijas Republikas Satversmei un ģimenes jomu reglamentējošām tiesību normām, jo, tiesībsarga ieskatā, šis dokuments ir nozīmīgs ģimenes, bērnu tiesību un sieviešu nevienlīdzības izskaušanas jomā," norāda Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas juriskonsulte Anna Haružika.
Rezolūcijas atbalstītāji apmierināti, ka, neskatoties uz Latvijas un citu valstu balsojumu "pret", dokumentu tomēr izdevies apstiprināt. Rezolūcijai gan ir tikai rekomendējošs raksturs.
