To, ka tik vajadzīgie, bet reizēm haotiskie valsts mēroga iepirkumi Covid-19 laikā radījuši daudz neskaidrību, apliecina arī Valsts kontroles revīzijas ziņojums. Tajā pārbaudīti AM uzraudzībā notikušie aizsarglīdzekļu iepirkumi. Zem Valsts kontroles lupas nonāca tie iepirkumi, kas veikti no 2. aprīļa līdz 9. jūnijam.
"Tas, ka netiek piemērots Publisko iepirkumu likums, mūsuprāt, nekādā ziņā nenozīmē, ka tomēr nav jāraugās, lai valsts budžeta līdzekļi tiktu izlietoti pēc iespējas ekonomiskāk," klāstīja Valsts kontroles departamenta direktore Ilze Grīnhofa.
Kā vienu no galvenajiem pārmetumiem neekonomiskā valsts naudas lietošanā Valsts kontrole norāda to, ka ir slēgti līgumi ar piegādātājiem tad, kad citi tirgus spēlētāji tādas pašas preces piedāvāja par būtiski zemāku cenu.
Piemēram, divu medicīnisko cimdu iepirkumi veikti vienlaikus – abiem sākotnējā pieteikumā norādītā cena būtiski atšķiras no gala cenas, kas iekļauta līgumā un par ko ir samaksāts no valsts naudas.
"Šāda starpība bija izveidojusies, jo viss bija atkarīgs arī no kvalitātes sertifikāta un, tā kā mēs prasījām šos augstākās kvalitātes apliecinājumus – tā bija viena cena. Mēs varējām, protams, riskēt ar tiem zemākas kvalitātes [cimdiem], un viņiem arī būtu pilnīgi cita cena," apgalvoja AM valsts sekretārs Jānis Garisons.
Iepirkumu process bija iesākts aprīļa sākumā un mainīt to maija beigās esot bijis grūti, skaidroja AM valsts sekretārs. Sterilo cimdu, ķirurģisko masku, respiratoru, dezinfekcijas līdzekļu un citu pieprasīto aizsardzības līdzekļu iepirkumi veikti ārkārtējās situācijas apstākļos. Nācās īstenot izņēmumus un rīkoties steigā, kas Valsts kontrolei ir saprotams, tāpēc šajā ārkārtējā situācijā var būt attaisnojams, taču ir arī citas neskaidrības.
"Šim iepirkumam faktiski nu, kā saka, nebija ne gala, ne malas, jo šīs preces nepārtraukti tika iepirktas vairākos piegājienos. Šeit mēs saredzam to problēmu, ka faktiski no tā brīža, kad tika atlasīti pretendenti, piemēram, tas bija 6. maijs, līdz līguma noslēgšanas brīdim 27. maijā, šos sadarbības piedāvājumus bija paguvuši iesniegt vēl ļoti daudzi piedāvātāji," teica Valsts kontroles pārstāve.
Piegādātājus, kuru cena varbūt būtu zemāka, bet kvalitāte pietiekami augsta, AM tobrīd nemaz neizvērtēja.
Pirmajā piegājienā pieteicās 700 piegādātāji, no kuriem būtiski bijis atsijāt tos, kas reāli nemaz nespēj piegādāt vajadzīgo apjomu un vajadzīgās kvalitātes produktus, uzsvēra AM.
Tikmēr Valsts kontroles pārstāve atzīmēja: "Krīzes sākumposmā, ja mēs runājam par marta beigām, aprīļa sākumu, tiešām tirgū bija ļoti mazs piedāvājums. Atrodot kaut vienu, kurš var piegādāt, no viņa arī prece tika ņemta. Bet pilnīgi cita situācija bija, piemēram, maijā."
Maija beigās un jūnija sākumā tirgū jau bija parādījušies arī drošus produktus piegādāt gatavi spēlētāji, uzskata Valsts kontrole.
"Mūsu kļūda bija, ka šajā procesa, ko mēs ņemsim vērā, ka nepaziņojām to datumu, ar kuru mēs noslēdzam konkrētu piedāvājumu izskatīšanu," atzina ministrijas valsts sekretārs.
AM turpināja jaunu piegādātāju izvērtēšanu arī vēlāk, lai izpildītu viņiem doto uzdevumu – veidot aizsarglīdzekļu rezerves trijiem mēnešiem. Tad – otrajā kārtā – esot izskatīti arī vēlāk pieteikti piedāvājumi.
