Pilsonības likuma grozījumi izsludināti ceturtdien, bet spēkā tie stāsies 1.oktobrī. Līdz tam vēl jāpieņem Ministru kabineta noteikumi.
ĀM pašlaik ir apkopojusi un turpina izvērtēt iespējamo personu skaitu, kas vēlētos iegūt vai reģistrēt Latvijas pilsonību.
Iekšlietu ministrijas (IeM) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) jau ir sākusi gatavot noteikumus, kuri regulēs likumā paredzēto apliecinājumu iesniegšanas, valodas pārbaudījumu, Latvijas pilsonības reģistrēšanas un zaudēšanas kārtības procedūru.
Arī Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) iepriekš ir paudusi, ka, pieņemot ilgi gaidītos Pilsonības likuma grozījumus, kas pieļauj vienlaicīgu Latvijas un kādas citas valsts pilsonību, esošajam Latvijas pilsoņu skaitam varētu piepulcēties vēl aptuveni 20 līdz 23 tūkstoši cilvēku.
Pilsonības likums paredz, ka Latvijas pilsonība ir saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību.
Dubultpilsonība varēs būt arī personai, kura ir ieguvusi tādas ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, kā arī latviešiem, kuri ieguvuši Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību.
Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tās personas, kuras ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Pilsonība saglabāsies arī personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas dēļ.
Attiecībā uz latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, pilsonība ir piešķirama tiem, kuri ir apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.
Pilsonību varēs iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.
