Tā piektdienas vakarā, atbildot uz Krievijas izteikto neapmierinātību ar Austrumu partnerības samita norisi Rīgā, atbildēja Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). Krievija iepriekš piektdien norādīja, ka “partnerības jēgai ir skaidri izteikts pretkrievijas virziens” un nepieciešamības gadījumā tās attieksme būs „stingra”.
„Reaģējot uz Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvja izteikumiem, varam tikai vēlreiz atkārtot un atgādināt, ka Austrumu partnerības politikas mērķis ir attīstīt ciešākas attiecības starp Eiropas Savienības un sešām partnervalstīm, tādējādi veicinot stabilitāti un drošību plašākā reģionā kopumā,” portālam lsm.lv raksta Ārlietu ministrija. „Austrumu partnerība nekad nav bijusi un nav vērsta pret kādu trešo pusi vai valsti, tai skaitā Krieviju. Pilnībā noraidām šādus apgalvojumus,” raksta Latvijas Ārlietu ministrija.
Tā norāda, ka jau iepriekš Krievijai ir skaidrojusi Austrumu partnerības politikas mērķus, kā arī maijā notiekošā Rīgas samita mērķus. „Esam gatavi turpināt demonstrēt atvērtību un arī turpmāk skaidrot Krievijai Austrumu partnerības politikas mērķus un plānus attiecībās ar partnervalstīm,” raksta Latvijas Ārlietu ministrija.
Rīgas samits, kurā piedalīsies visu Austrumu partnerības valstu līderi, Latvijas galvapilsētā notiks maija otrajā pusē.
