Jegermanis stāstīja, ka, pasaulei kļūstot atvērtākai un sarežģītākai, par migrācijas jautājumu sakārtošanu sarunas notiek jau labu laiku. Deklarācijas 23 punkti skar visus līmeņus ar cilvēkiem migrācijas procesā. Eiropas Savienības (ES) valstīs migrācija ir regulēta un saprotama, bet ir daudzas valstis, kur procesi ir nesakārtoti, tādējādi deklarācija būs ceļš uz globāliem risinājumiem, skaidroja ministrijas pārstāvis.
Kā piemērus viņš minēja valstu iespējas dalīties ar informāciju par migrācijas procesiem, lai būtu skaidrāka informācija par notiekošo. Tāpat deklarācijā valstis apņemas izskaust cilvēktirdzniecību - dažādās noziedzīgās grupas, kuras pārvadā migrantus. Tam varētu rast globālu risinājumu.
Jegermanis gan uzsvēra, ka deklarācijas mērķu sasniegšanai vajadzēs daudz gadu. Paredzēts, ka tās pārskata forums norisināsies reizi četros gados.
Pēc ministrijas pārstāvja teiktā, deklarācija pat uzsver, ka valstis pašas var noteikt savu migrācijas politiku, kā arī kategorijas - bēgļi, patvēruma meklētāji, nelegāli imigranti.
Jegermanis norādīja - dokumentā tiek runāts, ka migrantiem ir cilvēktiesības, kas ne visur pasaulē tiek viennozīmīgi uztverts.
Arī nelegālam imigrantam ir cilvēktiesības, bet tas nenozīmē, ka viņam ir tiesības uz nelegālu imigrāciju,
komentēja Jegermanis.
Viņš norādīja, ka deklarācija skar arī Latvijas pilsoņus, īpaši, ja viņi uzturas valstīs, kur migrācijas jautājumi nav tik labi sakārtoti.
Jegermanis norādīja, ka ir pilnīgi skaidrs - deklarācija tiks pieņemta. Ja Latvija neatbalstīs dokumenta apstiprināšanu, tad nevarēs piedalīties migrācijas problēmu apskatīšanā. Tajā pašā laikā kaut kāda mērā - kā Eiropas Savienības valstij - Latvijai tāpat būs jāiesaistās migrācijas problēmu risināšanā.
Ārlietu ministrija uzskata, ka Latvijai vajadzētu atbalstīt deklarāciju, jo labāk ir piedalīties procesā un to ietekmēt, turklāt darot to kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm.
"Migrācijas problēma nekur nepazudīs. Apsveicami, ka beidzot arī ANO sistēma ķērusies pie jautājuma sakārtošanas," norādīja Jegermanis.
Jau pēc nepilnas nedēļas 10. un 11. decembrī par šo paktu ir paredzēta galīgā vienošanās ANO konferencē Marokas pilsētā Marakešā.
Šo paktu iepriekš nav atbalstījušas un Marokas konferenci neapmeklēs ASV, Austrija, Austrālija, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Izraēla un vēl citas valstis. Vācijas valdība paktu ir atbalstījusi, tāpat arī mūsu kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva.
"Providus" pētniece Agnese Lāce iepriekš norādījusi, ka pakta neparakstīšana varētu atstāt negatīvu iespaidu uz Latvijas reputāciju. Tāpat viņa kopā ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Mārtiņu Hiršu "Melu detektorā" palīdzējusi skaidrot, vai politiskās partijas un Saeimas deputāti saka taisnību par paktu. Savukārt sabiedrība izvērsusi parakstu vākšanu "Manabalss.lv" gan par, gan pret pakta apstiprināšanu Saeimā.
