Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis portālam LSM norādīja, ka pašlaik vēl nav iespējams noskaidrot ugunsgrēka izcelšanās iemeslu. Viņš pieļāva, ka tas varētu nebūt saistīts ar transporta degšanu. "Mēs to nevaram pierādīt, jo sestdien pa dienu poligonā iekšā netikām," teica Jaunķiķis.
Viņš arī norādīja, ka uz brīdi bija izdevies ierobežot ugunsgrēku, bet uguns vienā pusē atkal izkļuvusi ārā.
Ugunsgrēka dzēšanā sadarbojas Valsts meža dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, zemessargi, sabiedroto karavīri, kā arī brīvprātīgie ugunsdzēsēji no Inčukalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības.
Uz Ādažu poligonu ir devušies Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Vides nodaļas pārstāvji, lai apsekotu ugunsgrēkā skarto teritoriju, taču pilnībā to būs iespējams apsekot un novērtēt tikai pēc pilnīgas ugunsgrēka nodzēšanas.
Nedz infrastruktūra, nedz celtnes poligonā ugunsgrēka rezultātā nav skartas.
Kamēr notiek dzēšanas darbi poligonā, ir pārtraukta šaušana, kurā tiek izmantota kaujas munīcija.
Ādažu poligons, kas ir izvietots Ādažu un Sējas novadu administratīvajās teritorijās, Latvijā ir vienīgā plašā militāro mācību teritorija, kur mācības norisinās jau 90 gadus. Poligona teritorija aizņem vairāk nekā 13 000 hektāru, un tas ir ne tikai lielākais poligons Baltijas valstīs, bet arī unikāla treniņu vieta, jo mācību laikā grūtības rada mežains apvidus, kas traucē redzamību un šāviņa mērķa sasniegšanu, informē AM.
Ādažu militārais poligons ir ne tikai Latvijas armijas mācību vieta, bet arī teritorija ar Eiropā aizsargājamām dabas vērtībām, kas iekļauta Eiropas Savienības vienotajā “NATURA 2000” aizsargājamo teritoriju tīklā.
KONTEKSTS:
Ziņas par ugunsgrēku bija jau svētdienas, 10. jūnija, pusdienlaikā. Tad bija vēstīts, ka meža ugunsgrēks nav izcēlies dabas liegumā, bet degšanas vietu varētu raksturot kā aizsargājamās ainavas apvidu. Ainava veidojusies armijas darbības rezultātā.
