"Telefons mums bieži zvana, un tiešām var saprast, ka tas ir ļoti akūti izveidojies stāvoklis, ilgstošus gadus. Un arī pieaugušie pacienti, kas mums ir nākuši, viņi atnāk ar tik smagiem stāvokļiem.
Tātad tas nozīmē vienkārši to, ka tas pacients netiek pie ārsta savlaicīgi," sprieda Gūtmane.
Santa un Gatis Gūtmaņi ir no Raunas, un, tā kā ir bijusi doma par savas prakses atvēršanu, tad ir bijis tikai jautājums, kur to darīt. Un tad sekojis Alūksnes paziņu un radu mudinājums to atvērt šeit.
"Ideja bija mana, es jau stūmu vairākus gadus, ka vajadzētu kaut ko savu. Bija vairāki varianti, un tad beigās uz Alūksni tomēr atnācām," atzina Gatis. "Mēs no radiem, draugiem, paziņām izzinājām, ka akūta palīdzība ir nepieciešama tieši bērnu zobārstniecībai, tad mēs sapratām, ka Alūksne ir tieši mūsu vieta, kur mums ir jābūt," piebilda Santa.
Līdz šim Alūksnē problemātiskāk bija ar bērnu zobārstu pieejamību, valsts apmaksātais pakalpojums vispār nebija pieejams. Bet Alūksne jau nav vienīgā reģiona pilsēta, kur zobārsta pieejamība bērniem ir problemātiska.
"Es domāju, ka tā ir vairāk tāda psiholoģiska spriedze ārstam, kāpēc negribētu ņemt tie ārsti bērnus uz bezmaksas zobārstniecību un slēgt līgumus, jo tas ir psiholoģiski ļoti smags darbs, tas ir viens. Otrs, tas ir laikietilpīgs darbs – ja mēs pieaugušo varam pieņemt 40 minūtēs, tad bērnam ir jārēķina stunda, jo mums viņš ir jāpierunā, lai mēs uztaisītu anestēziju, mums ar viņu ir psiholoģiski jāpastrādā un jāpastāsta, kāpēc mēs liksim tieši to mutē. Tas ir ļoti liels darbs, bet tas psiholoģiskais netiek maksāts, tiek atmaksāts tikai par padarīto darbu, bet mēs, pieņemsim, paņemot pieaugušo pa to pašu laiku varam nopelnīt daudz lielāku summu. Bet ne jau visi labos tikai pieaugušajiem zobus, jo tas jau nav ārsts, ja viņš ir devis ārsta zvērestu, – tad viņam ir jāpilda visi pienākumi, kas tajā ietilpst," klāstīja Santa.
Un vēl ir būtiski un kas nebija Alūksnē pieejams līdz šim – zobārsta pakalpojumi arī vēlās vakara stundās un brīvdienās.
"Cilvēkiem, kas strādā, ir nepieciešama palīdzība pēc darba laika, brīvdienās, sestdienās, svētdienās. Arī ir audzēkņi, kas studē, un viņiem, atbraucot pie vecākiem brīvdienās, ir ļoti liels pieprasījums, lai būtu te ārstniecības iestādes pieejamība sestdienās, svētdienās," sacīja Santa.
Praksē strādās divi zobārsti un higiēnists. Zobārstes uz Alūksni ceļu gan mēros no Rīgas, tādēļ Santa Gūtmane atzinīgi vērtēja pašvaldības sniegto atbalstu.
"Pie pašvaldības pirmkārt mēs vērsāmies, jo mums bija ļoti aktuāls jautājums par dzīvošanu, tieši nakšņošanu zobārstēm, lai nebūtu pēc šīs smagās darba dienas jāmēro tik garš ceļš, tas ir divarpus stundas tikai ceļā, un pašvaldība ļoti nāca pretim," atzina Santa.
"Mēs kopā ar poliklīnikas vadību radām iespēju nodrošināt telpas, kur pakalpojums tiks sniegts. Katrā ziņā šis pakalpojums tika ļoti, ļoti gaidīts," to, ka ir gan jauna zobārstniecības prakse, bet galvenokārt jau to, ka bērniem būs pieejams valsts apmaksāts pakalpojums, atzinīgi vērtēja Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins. Bet zobārstniecība nebija vienīgā joma, kur novadā izjuta speciālistu trūkumu.
"Jo tālāk no centra, jo problēma ir lielāka. Mēs pārliecinājāmies, ka nevaram sēdēt uz vietas un gaidīt, ka kaut kas nokritīs no gaisa, un 2017.gadā tika pieņemts lēmums, ka mēs ejam pretim ar stipendijām. Uz šo brīdi ir seši ārsti stipendiāti un divi aktīvie, un ir arī nolikums par dzīvokļu piešķiršanu, ir arī piešķirti seši dzīvokļi ārstiem un septītais pagaidām ir procesā," teica Fomins.
Decembrī Alūksnē darbu uzsākusi arī podoloģe Sniedze Krēgere. "Darba netrūkst, rindas ļoti garas. Šeit bija labs piedāvājums, pilna laika darbs un plus vēl dažādi tie bonusi no pašvaldības, tādēļ es arī izlēmu atnākt uz šejieni."
Sniedze ir smilteniete un ir viena no jaunajām speciālistēm, kura, mainot dzīvesvietu, izmantos šo pašvaldības sniegto bonusu – dzīvokli.
"Pašvaldība piedāvāja kā jaunajiem speciālistiem dzīvokli, ko viņi paši arī izremontē, protams, dizainiski pēc tam arī pašam jāpieliek roka, bet pamatlietas tiek visas nodrošinātas. Man ir divi bērni, tad pašvaldība uzreiz nodrošina bērnudārzu mazajai meitai, gan skolu bērnam. Un poliklīnikas direktors ļoti pretimnākošs un ātri, ātri iesaistās visādus citus bonusus piedāvāt, kaut vai mantu pārvešanā, kas arī ir vajadzīga lieta. Ļoti atsaucīgi cilvēki, tieši tās iestādes, tā vadītāja atbalsts, ļoti cīnās, lai tie speciālisti būtu, lai būtu pieejams pakalpojums un cilvēkiem būtu labāk," stāstīja Sniedze.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Fomins stāstīja, ka, lai piesaistītu jaunos speciālistus novadam, pats būtiskākais ir komunikācija, individuāla saruna ar šo speciālistu, lai izzinātu viņa vēlmes, problēmas, kas būtu saistītas ar pārcelšanos, un arī meklētu risinājumus.
"Katrs jāskata ir individuāli, mēs nevaram visus skatīt pēc viena. Notiek tikšanās ar pašu mediķi, tiek pārrunātas viņa problēmas, kas viņam nepieciešams. Tas ir ne tikai dzīvoklis, tur ir bērnudārzs, tur skola, attālumi, kabineti, tur ļoti daudzas lietas, un katram ir sava nepieciešamība. Galvenais ir tas, ka ir jākomunicē un ar katru jārunā individuāli, tādēļ, ka
vienu otru reizi tas izšķirošais ir bijis visai negaidīts pavērsiens, piemēram, biatlona trase. Mēs te domājām – dārziņš un tādas lietas, bet arī tas, kur paslēpot un atpūsties, ir bijis galvenais kritērijs pie darba vietas izvēles.
Tas tikai pierāda, ka jākomunicē, jārunā un jāmeklē kopēji risinājumi," sacīja pašvaldības vadītājs.
Vēl jau visu speciālistu trūkums novadā nav atrisināts, un tie ir ne tikai mediķi, tādēļ Alūksne ir atvērta dialogam.
