Panorāma

Sludinājums: nopelni uz “Rail Baltica” rēķina

Panorāma

Stradiņu valde ir lemtspējīga

Alūksnē sabrūk nesen atjaunots ceļa posms

Alūksnē izjūk nesen atjaunots ceļa posms

Tikai pērn rudenī remontētā autoceļa Alūksne - Liepna posma stāvoklis jau tagad ir traģisks - iebrauktas pamatīgas risas un izsistas neskaitāmas bedres. Ceļš gan nav asfaltēts, bet atjaunots, izmantojot tā saukto dubulto virsmas apstrādes tehnoloģiju, un kāpēc tas sabruka – precīzas atbildes nav. 

Ceļš atjaunots, izmantojot Igaunijā aizgūtu tehnoloģiju, kas ir krietni lētāka nekā klasiskā asfaltēšana. Lai arī uzturētāji ceļam sola garantijas remontu, vietējie iedzīvotāji šaubās par tā tālāko izturību.  

Vietējās nozīmes autoceļa Alūksne – Liepna posmu "Latvijas Autoceļu uzturētājs" no grants seguma par melnā seguma ceļu pārbūvējis vien pagājušā gada rudenī. Tiesa, paši alūksnieši par to ir pikti. Braukšana pa šo ceļu nav kļuvusi labāka un, palūkojoties uz bedrēm un risām, kuras pat ar kāju iespējams izmīcīt, alūksnieši tā vien nosmej – šis ceļš sācis kust līdz ar pērno sniegu.

Šajā divarpus kilometrus garajā posmā izmantota tā sauktā dubultā virsmas apstrādes tehnoloģija. Uz ceļa tika uzbērtas šķembas, kuras sajauktas ar saistvielu. Kad segums uzklāts, pa to braucošās mašīnas to pašas iestrādājušas ceļa pamatnē. Pērn veiktie darbi izmaksājuši vairāk nekā 600 tūkstošus eiro.

Vietējais zemnieks, uzņēmējs Alvis Bukāns saka, ka, salīdzinot ar kādreiz šajā posmā bijušo zemes ceļu, uzlabojumu nav.

„Tā ir vienkārši izķēzīta mūsu nauda, jo ne no vienas citas naudas tas nav maksāts. Tā ir nodokļu nauda. Skatoties uz to kvalitāti, ka var visus akmentiņus izlasīt ārā un mierīgi paņemt,  es gribētu teikt, ka tas ceļš ir ar ļoti lielu mīnus zīmi,” saka Bukāns.

Problēmas nesen būvētajā ceļa atklājušās līdz ar  atkusni. Lai ceļš neizjuktu pavisam, pavasarī te noteikti izmantošanas ierobežojumi gan maksimālajai kravnesībai, gan ātrumam. Tomēr tie neglābj autobraucējus.

Zemnieks Guntars Sniedzāns savukārt norāda, ka uz šī ceļa seguma praktiski nekāda vairs nav, bet akmeņi bojā automašīnas stiklus.

„Amortizatori arī reizi gadā jāmaina un visa piekare. Pa šādiem ceļiem nav domātas mašīnām braukt. Te var braukt vienīgi ar traktoriem, bet ar traktoriem mēs te arī nevaram braukt, jo, ja traktoram ir 10 tonnas vairāk, mēs nevaram braukt,” piebilst Sniedzāns.

Alūksnes novada domes pārstāvji uzsver – šis ceļš ir viens no svarīgākajiem novadā, jo ir vienīgais, kas pilsētu savieno ar Malienas, Liepnas un Mālupes pagastiem, tālāk stiepjoties līdz pat Latvijas-Krievijas robežai. Ceļu izmanto ne tikai iedzīvotāji, pa to kursē arī satiksmes autobusi un operatīvais transports.

Alūksnes novada domes deputāts Laimonis Sīpols stāsta, ka „ceļam tika solīts asfalts jau 20 gadu garumā, bet ceļu programmas mainās”.

„Mēs cerējām, ka šis ceļš pa posmiņiem tiks noasfaltēts, uzlikts melnais segums, bet šobrīd ir rūgtuma sajūta. Tas nav tāds, kādu mēs vēlējāmies,” atzīst Sīpols.

Lielāko skādi nenostiprinātais ceļš gan rada vietējiem uzņēmējiem, kuriem ik gadu divus mēnešus pa to liegts braukt ar smago transportu.

„Šeit ir ļoti attīstījušies zemnieki, kas gan strādā, gan dzīvo. Tāpat skolas. Liepnas pusē kūdras purvs ir. Ja ceļu aiztaisa februārī ciet un maijā tikai attaisa vaļā, mēs ar smago tehniku neko nevaram darīt,” sūdzas zemnieks, Alūksnes novada domes deputāts Mārtiņš Augstkalnietis.

Viņš skaidro, ka šo ierobežojumu dēļ zemniekiem „minerāļi un sēklas ir jāsagādā iepriekš, par ko jāmaksā procenti, jo tie ir jāglabā pie mums”. 

„Lielākā problēma, ka mēs nevaram izvest gatavo produkciju. Zāģētavas ... Piena mašīnas, kas ir virs 10 tonnām, tām atļauj braukt, jo piens skābstot. Bet koks arī zilē. Ja man ir noslēgts līgums uz 12 mēnešu piegādi, tad es nevaru ne uz Vāciju, ne Holandi izvest kravas,” piebilst Sniedzāns.

Ceļa saudzēšanas periods ik gadu piespiedu dīkstāvē  dzen teju visus šajā pusē strādājošos uzņēmējus, radot ne tikai zaudējumus, bet arī liekot uz dīkstāves periodu atlaist darbiniekus.

Kāpēc sabruka – vienas atbildes nav

Vietējās nozīmes autoceļa P41 Alūksne – Liepna kopējais garums ir 33 kilometri. Pērn tajā aptuveni septiņu kilometru garumā gar ceļu izcirsti krūmi un izrakti jauni ūdens novades grāvji, bet dubultā virsmas apstrāde veikta divarpus kilometru garam posmam. Šī tehnoloģija aizgūta no Igaunijas un līdz šim veiksmīgi izmantota Latgalē, kur šādi noklāti aptuveni 140 kilometri kādreizējā grants seguma ceļu.

Kāpēc tieši ceļš sabruka – vienas atbildes nav,  speciālisti skaidro, ka šis ceļš esot īpašs.  

“Latvijas Autoceļu uzturētāja” valdes loceklis Guntis Karps  stāsta, ka pie vainas ir „vairāku faktoru kopsakarības”.

„Kā jau pavasarī, ceļa posmā ir parādījušās rūguma vietas, kur   ceļa klātnē ir ieslēptas ūdens lēcas. Otrs – pārkrautā autotransporta kustība, neraugoties uz to, ka ir noteikti ierobežojumi. To arī redz. Īpaši izteikta ir labā puse, kur šīs te šķembas ir aizgājušas pa gaisu,” norāda Karps.

Uzņēmuma pārstāvis sola, ka, tiklīdz būs atsākusies būvdarbu sezona, bojāto ceļa posmu salabos par uzņēmuma līdzekļiem. Savukārt, kad ceļš varētu iegūt nopietnāku segumu, satiksmes ministrs neprognozē.

„Šie līdzekļi tiks rasti, kad būs šāda iespēja,” saka satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Viņš skaidro, ka pirms katra ceļa posma rekonstrukcijas analizē kravu plūsmas un acīmredzot šajā gadījumā secināts, ka plūsma nav tik intensīva, lai liktu asfaltu.

Matīss arī norāda, ka tāda tehnoloģija kā Alūksnes ceļam izmantota daudzās pašvaldībās  un tā ir attaisnojusies.

„Ja te ir nekvalitatīvi veikts darbs, tad tas ir jāpārstrādā, nevis jāveļ vaina uz tehnoloģiju,” uzskata ministrs.

Pēc uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” datiem aizvadīto divu gadu laikā šī ceļa noslodze ir augusi par vairāk nekā 200 mašīnām. Turklāt kravas transporta slodze augusi vairāk nekā divas reizes.  Kaut ceļa izmantošanas pieaug, vienīgie plānotie darbi ir saistīti tikai ar tā uzturēšanu.

Ja uzturēšanai atvēlētos līdzekļus izdosies ietaupīt, autoceļu uzturētāji sola lemt, vai ieekonomēto naudu novirzīt tālākai seguma uzlabošanai. Tiesa, arī šajā gadījumā solīta tiek tikai divkāršās virsmas apstrāde, nevis asfaltēšana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti