Ja ir apdraudēta cilvēka dzīvība, bez šaubām, jāzvana 113, NMPD. Taču nelielu traumu, pēkšņu saslimšanu vai hronisku slimību saasinājuma brīžos pastāv vēl citas iespējas.
Konsultāciju var saņemt, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni. Bet, ja veselības stāvoklis neļauj gaidīt un paša ģimenes ārsts nav sasniedzams, jāsazinās ar tuvāko dežūrārstu. Var vērsties arī tuvākajā feldšerpunktā.
Tomēr dežūrārste Anete Petraite norādīja, ka ģimenes ārsts savu pacientu zina vislabāk un šīs ir tikai alternatīvas.
“Ir ļoti grūti ar pacientu kaut ko sarunāt un ārstēt, ja es pacientu redzu pirmo un pēdējo reizi, iespējams. Mēs neizrakstām pacientiem hroniskos medikamentus. Tikai akūtos. Tieši tos, kas šodien ir vajadzīgi,” atzīmēja Petraite.
Savukārt, lai ārstētu skaidri saprotamu saslimšanu un ģimenes ārsts nav opcija – jāvēršas pie dežūrārsta.
Petraite skaidroja: “Kad pacients atnāk ar strutainu angīnu, kad ir spilgti redzams, ka pacients ir slims, pacientam tiek atvērta slimības lapa, pacients tiek ārstēts, un pacients aiziet ar terapiju mājās. Tas ir tas, ko mēs darām.”
Dežūrārsti gan nestrādā visu diennakti. Šādos gadījumos, kad nakts laikā, piemēram, bērnam strauji kāpj temperatūra vai senioram asinsspiediens – padomu varēs sniegt ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001, kurš darbadienās strādā tieši naktīs, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti.
“Vajadzētu zvanīt tiešām, ja ir radušās pēkšņas veselības problēmas un jūs citā gadījumā būtu zvanījis ģimenes ārstam,” sacīja ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa konsultants Andris Reinfelds.
Viņš norādīja, ka, pirms radušās veselības problēmas, svarīgākais ir pārliecināties, vai mājās ir aptieciņa.
“Mēs varam sniegt padomu. Bet, ja paprasām, kas jums ir pieejams, kāda mums izvēle, saka: “Man nekā nav”. Un, ja nekā nav, tad neko nevar izdarīt. Mēģinām arī ar tautas līdzekļiem pazemināt to spiedienu. Bet svarīga tā aptieciņa ir cilvēkiem ar hroniskām slimībām. Pretdrudža medikamenti, nevaram citādi pazemināt to temperatūru, ja nav, ko iedzert. Plāksteriem, kādam pārsējam [jābūt]. Jodam brūču apstrādei. Ja vēl spiediena aparāts, tas būtu vispār labi. Pazvana: “Man paaugstināts spiediens”. Tad, protams, labāk būtu zināt, kāds ir tas paaugstinātais, un atkarībā no tā arī rīkoties,” par nepieciešamo stāstīja Reinfelds.
Konsultatīvais tālrunis ir pieprasīts. Ik mēnesi tas saņem ap 10 000 zvanu. Īpaši tagad arī pacientiem ir jābūt iecietīgiem, gaidot pie tālruņa vai ierodoties steidzamās medicīniskās palīdzības punktā.
Nacionālā veselības dienesta Kurzemes nodaļas vadītāja Anita Zolmane skaidroja: “Mēdz būt tā, ka ir arī jāpagaida rindā. Diemžēl tāda tā situācija ir. Tas nenozīmē, ka rinda ir dienu uz priekšu vai nedēļu uz priekšu.”
Tomēr jebkurā gadījumā pirms došanās uz jebkuru medicīnas iestādi epidemioloģisko prasību dēļ vispirms ir jāpiezvana.
“Gribas atgādināt laikam simto reizi pēc kārtas, ka – ja tiešām rodas kāda problēma, tad no sākuma ir jāsazinās ar ārstniecības iestādi. Nevajag doties slimam ar augstu temperatūru uz poliklīniku. Ir jāpiezvana no sākuma. Iespējams, pacients tiks izraidīts jau pie ieejas un viņam tas būs lieks gājiens,” norādīja ģimenes ārste Petraite.
