ALSUNGAS NOVADS
Lieliskas investīcijas
Vēl iepriekš novads cīnījies pret pievienošanos Kuldīgai. Šobrīd suitu galvaspilsētas tēlu pabojājusi zivju pārstrādes rūpnīca, kas izdalītās smakas dēļ likusi saspiest degunu. Alsungā dzīvo 1460 iedzīvotāju. Te lepojas ar vēsturiskajām saknēm, bet citiem šķiet, ka kultūrvēsturiskie aspekti tiek pārspīlēti.
Iedzīvotāji kopumā ar dzīvi apmierināti. Māmiņa Līga ieprecējusies, bet secina, ka citviet Kurzemē cilvēki atvērtāki: kad dabūjusi darbu bērnudārzā cilvēki sāka mēļot, kāpēc tajā strādās ienācēja? Zobārsta palīdze Rita teic, ka zobus nāk labot, jo cenas pieņemamākas kā pilsētā. Vietējie pašvaldībai saka „paldies” par brīvpusdienām skolā līdz ceturtais klasei, apakšveļas ražotnes „Lauma Lingerie” ienākšanu un citām lietām.
Privātās investīcijas ražošanā bijušas 7,4 miljonu latu: zivju pārstrādē, vēja enerģijā, salmu granulās un medījumu gaļas pārstrādē. Domes priekšsēdis Grigorijs Rozentāls sasniegumus pamato ar pretimnākšanu uzņēmējiem.
Jaunā slota pret veco
Iepriekšējās vēlēšanās par politiķiem kļuva triju partiju kandidāti, un mēra vietu ieņēma Rozentāls, iepriekšējo vadītāju Gunāru Bloku atstājot ar deputāta mandātu. Mēru interesējusi cīņa par Suitu kultūrtelpas iekļaušanu UNESCO glābjamo vērtību sarakstā. Taču viņam ir pārmestas garās domes sēdes un vēja ģeneratoru uzstādīšana. Mērs teic, ka viņam tieša labuma no tiem neesot, bet nākamie investori redzēšot, ka tik mazā novadā ir tādas tehnoloģijas. Līdz ar to arī viņi redzēs pamatu strādāt Alsungā. Uz Annas Šternbergas zemes arī ir ģeneratori, un par to viņa saņem naudu. Tiesa, uzstādot moderno ierīci, strādnieki „izmuļļāja” lauku un tagad nevar apsēt.
Ar priekšsēdi Rozentālu šogad sarakstā kandidē viens vienīgs esošais politiķis Andris Kaminskis. „Atlasi veicu ar mērķi celt deputātu kompetences līmeni, ka šobrīd ir nepamierinošs. Viņu darbu vērtēju ar pieci, bet savu ar astoņi”, tikai viena biedra izvēli pamato Rozentāls.
Ar piecinieku vērtē viņš vērtē arī Edgaru Zvejnieku, kas tagad kandidē iepriekšējā mēra sarakstā. Tas saka, ka palielinājušies pašvaldības štati, nav sakārtota krasta ielas māju apsaimniekošana. Mērs grib dibināt ūdens saimniecību, bet naudas, ko iekasēs, nepietiks un pašvaldībai atkal būs jādotē. Zvejnieks domā, ka piecinieku no mēra pelnījis tādēļ, ka kritizējis Almales ūdens projektu un balsojis pret šī gada budžetu.
Alsungā iepriekš arī spriests par vēlmi lietot arī vietas seno nosaukumu „Alšvanga”. Viedokļi bijuši atšķirīgi. Taču nākotnē ir vēlme skolās intensīvi attīstīt suitu mācību.
RUCAVAS NOVADS
Papes dabas parks kā priekšrocība un trūkums
Novads ik gadu izceļas ar publiskām akcijām uz novada ceļiem, kas atsevišķas vietās ir katastrofālā stāvoklī. Novads bedres lāpījis pat saviem spēkiem. Tajā ir apvienojies Dunikas un Rucavas pagasts un tajā dzīvo 1760 iedzīvotāju. Papes dabas parks pozicionēts kā Kurzemes pierobežas tūrisma teritorija. Tas gan ierobežo attīstību.
Domes priekšsēdētāja Līga Stendze min piemēru. Bijusi ideja nolūkot vietu, kur būvēt viesnīcu, lai uz Latviju brauktu atpūsties Ķīnas miljonāri. Iepazīstoties ar Papes dabas parka ierobežojumiem, šī ideja neesot realizējama. Stendze domē darbojas kopš 2011.gada, jo mainīts mērs. Vietējie teic, ka viņai esot ļoti gribējies kļūt par domes priekšsēdētāju. „Pirmais sasaukums visvairāk piesaistījis Eiropas naudu. Neesam nodarbojušies ar īpašumu pārdošanu, bet gan iegādi un nesam ņēmuši kredītus. Neesam noslogojuši nākamo sasaukumu,” teica Stendze.
Tagad iepirkto nekustamo īpašumu rekonstruēs un piedāvās uzņēmējiem. Novadnieki attīstību vērtē dažādi. Viņi piekrīt, ka tūrisms ir dzinējspēks. Taču citiem šķiet, ka tā ir pārāk viegli iegūstama nauda. Drīzāk jāpievēršas zemes apstrādei, jo brīžiem nolaižoties rokas, kad redz ar usnēm aizaugušos laukus, saka vieni rucavnieki. Tie atgādina vietējo kokvilnas plantāciju. Beidzot novadā ir bankomāts, bet pēc degvielas jābrauc uz citu novadu. Vietējie pašreizējā pašvaldības sasaukuma laikā aktīvi protestējuši pret nesamērīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu.
Par kukuli patiesību zina tikai viņš
2009.gadā domē iekļuva pieci politiskie spēki, pamatā vietējās partijas un par tās priekšsēdi ievēlēja Andi Roli. Vēlāk viņa vietu ieņēma Stendze, jo novadam nav pagājušas garām aizdomas par koruptīviem darījumiem. Pret Roli bijis kriminālprocess, jo esot iespējams devis kukuli Valsts darba inspekcijas amatpersonai, lai neveiktu pienācīgu pārbaudi darba aizsardzības jomā.
Pats Rolis gan noraida runas par korupciju. „Tas nebija kukulis. Tas bija apsveikums vārda dienā vai pateicība par patērēto laiku. Patiesību zinu tikai es. Bļauj, ka kukulis, kukulis, kukulis! Kad lietu izbeidza, tā nauda paliek viņam, vai atnāk pie manis. Ja es neņemu, paliek valstij. Kā jūs domājat, pie manis viņa atnāca? Nē! ”, saka Rolis.
Dome nav neko izdarījusi nelabojumu, bet esot atsevišķas ārišķības, piemēram, skaists uzraksts pie domes, vērtē Rucavas iedzīvotāji. Stendzes ideju piekritēji vēlējušies ieviest, lai domes sēžu translācija notiktu internetā. Rolis un citi politiķi to neatbalstīja, jo, viņuprāt, iedzīvotāji nespētu novērtēt domes deputātu darbu un interneta atsauksmēs tikai ķengātos. Šajās vēlēšanās Rucavā cīnās seši saraksti.
Laikraksta „Kurzemes Vārds” žurnāliste Dina Belta runā par kaimiņiem. No vienas puses, Lietuvas tuvums sekmē tūrisma attīstību, taču no otras puses tam nāk smaga aste – „Papes leiši”. Viņi var uzcelt nelegālu būvi kāpu aizsargjoslā.
BALTINAVAS NOVADS
Pieticīgi, bet patrioti
Ja neesi bijis uz kārtējo amatieru teātra izrādi „Ontons i Anne”, daudz palaidis garām. Tā runā Baltinavas novadā, jo lugās var atpazīt konkrētus vietējos personāžus un situācijas. Pēc izrādes iestudēšanas arī Nacionālajā teātrī latvieši par šo Latgales novadu uzzinājuši vairāk.
Baltinavas pagasts izcīnījis, ka to nepievieno Balviem. Novadā dzīvo apmēram 1150 cilvēku. Tomēr stratēģiskās iestādes atrodas Balvos, Viļakā un Kārsavā. Runa ir par banku, ieņēmumu dienestu, apdrošināšanas aģentūru, pansionātu, medicīnas iestādi. Domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa teic, ka nav izdevies risināt dzīvokļu jautājumu. Jauniem cilvēkiem nav dzīvesvietu. Nav arī vairs bankomāta.
Baltinavas centrā satieku ciema padomes priekšsēdētāju Regīnu Lāci. Viņa atzīst, ka novadam iet grūti, taču izsaka apbrīnu par vietējo patriotismu, kā arī par enerģiju dziedāt korī un spēlēt teātrī.
Vai jaunieši gatavi politikai?
Iepriekšējās vēlēšanās Baltinavā kandidēja trīs vietējās un Tautas partija. Oranžie palika aiz strīpas. Priekšsēdētājas Siliņas partija „Mēs Baltinavai” ieguva 10 no 13 deputātu vietām. Viņa atzīst, ka darbs domē bijis ļoti mierīgs. Tiesa, domes mājas lapā nav atrodams pat pašvaldības deputātu saraksts.
Šajās vēlēšanās sākotnēji bija iesniegts tikai Siliņas saraksts. Tikai speciāli pagarinot termiņu kandidātu sarakstu iesniegšanai, pieteikusies partija „Jaunieši Baltinavai”.
Pati Sliliņa bija aicinājusi pašus aktīvākos jauniešus veidot savu sarakstu. Arnita Gaiduka, kas kandidē jauniešu sarakstā saka, - jaunieši apvienojušies, lai novadu veidotu par pievilcīgu vietu izaugsmei: kultūrai, tūrismam, uzņēmējdarbībai. Viņa pati vēlas strādāt ar mazajiem uzņēmējiem un mājražotājiem un neplāno būt konkurente priekšsēdes partijai.
Iedzīvotāji jaunos nekritizē, bet domā, ka viņiem grūtības sagādās vājās zināšanas finanšu jomā. Tā uzskata arī Alberts, kas pie mājas pļauj zālienu. Bet Anita Ločmele priecājas par jauno cilvēku sarakstu un aicina pievērsties sociālām lietām. Proti, cilvēkiem laukos nav lopu, tāpēc viņi iet uz pašvaldību pēc pabalsta. Daļa iedzīvotāju jau ir pārāk pieraduši pie šādas situācijas
Visveiksmīgākie ir vidēja lieluma novadi
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Jānis Piešiņš, vērtējot situāciju Latvijas mazākajos novados, saka, - vissekmīgāk attīstās vidēja mēroga pašvaldības. „Sociāli ekonomiskajā situācijā visveiksmīgākie ir vidēja lieluma novadi,” saka Piešiņš. „Princips 'liels ir mazs' sevi nav attaisnojis. Tieši lielajās pilsētās situācija ir sliktāka. Piemēram, Daugavpils un vēl citas lielās pilsētas ir saņēmējas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Tātad mazās pašvaldības iemaksā un lielās tērē.”
Viņš gan piebilst, ka valdība atkal izstrādās jaunus rāmjus, kuru ietvaros novadi varēs apvienoties. Iespējams, ka tad jau veiksmīga novada pazīmes būs citas, jo būs mainījušies novada apvienošanās un citi nosacījumi.
