“Iepriekšējā periodā jau visas lietas bija uzsāktas un iezīmēti savi plāni, vidū mainīt, nezinot par nākotni, droši vien, ka nebija jēgas.
Mēs arī esam Vidzeme, un tad ir tā jocīgi, ka atrodamies Ziemeļvidzemē pie pašas Igaunijas un runājam par Rīgas aglomerāciju.
Tā kā iepriekš jau administratīvi teritoriālajā reformā tā arī palika neatrisināts otrais reģionālais līmenis, droši vien, ka šī būtu diskusija,” stāstīja Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda.
Alojas novada domes deputāti pirms vairākiem gadiem jau balsojumā izteikuši vēlmi pievienoties Vidzemes plānošanas reģionam. Novada uzņēmēji darbojas Vidzemes uzņēmēju un ražotāju organizācijās. Alojas novada domes priekšsēdētājs uzskata, ka plānošanas reģioni ir jāstiprina, saglabājot katra novada pārstāvniecību.
Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes vadītāja Daiga Mieriņa komentēja, ka tieši šajā laikā, kad tiek izstrādātas reģionālās politikas pamatnostādnes un arī Nacionālais attīstības plāns nākamajam periodam no 2021. gada, ir īstais laiks runāt par plānošanas reģionu funkcijām. Viņa atzīst, ka pašlaik Rīgas plānošanas reģionā ir ļoti atšķirīgi novadi.
“Lai mēs risinātu visas kopējās problēmas, mums ir jādala reģions tāpat vairākos līmeņos vai vairākos blokos. Viņu problēmas ir jāskata atsevišķi, jo viņiem ir svarīgi pasažieru pārvadājumi, viņiem ir svarīgi, kā nokļūt līdz Rīgai, viņiem ir cita veida problēmas. Ja viņi, piemēram, būtu pie Vidzemes, tad viņi ir apmēram līdzīgi,” stāstīja Mieriņa, kura ir arī Carnikavas novada domes priekšsēdētāja.
Tikmēr Salacgrīvas novada vadība uzskata, ka ir piederīga Rīgas plānošanas reģionam, kā vienu no argumentiem minot infrastruktūru un nākotnes plānus, kas saistīti ar "Rail Baltica" izbūvi. Jaunā dzelzceļa līnija salacgrīviešiem varētu sniegt iespēju arvien it kā pietuvoties Pierīgai. Tāpat arī Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs minēja, ka piejūras teritoriju aktualitātes un problēmas ir jāapspriež vienā plānošanas reģionā, nevis sadrumstaloti vairākos.
“Vidzemē tomēr šī piekraste būs kaut kāds lielā mērā svešķermenis ar citu pilsētu uzbūves struktūru un tā tālāk.
Ja mums kļūtu, nu, pieņemsim, Valmiera reģiona centrs, tad tā būtu tāda upju mākslīga pagriešana, un mēs jau zinām, ka vēsturē upes ir grieztas, un kāds ir tas rezultāts, mēs arī zinām. Tad tagad mums pateiktu tā – jums ir jādodas tajā virzienā, kur mēs neesam devušies,” stāstīja Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.
Līdzīgi situāciju skaidro arī Limbažu novada domē. Pašvaldībās uzskata, ka katram novadam jābūt iespējai izvēlēties, kurā plānošanas reģionā tas ietilpst, ņemot vērā, ar kurām pašvaldībām saistās to sadarbība uzņēmējdarbības, kultūras, infrastruktūras attīstības un citos jautājumos.
