ĪSUMĀ:
- Valdība izskatīja VM alkohola patēriņa mazināšanas plānu.
- Latvijā alkohola patēriņš pieaug un ir virs ES vidējā līmeņa.
- Plānā galvenokārt domāts, kā mazināt alkohola patēriņu jauniešu vidū.
- Tāpēc plānots ierobežot alkohola reklāmu radio, TV un internetā.
- Plānots aizliegt alkohola tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās.
- Transportlīdzekļu vadītājiem plāno samazināt pieļaujamo promiļu daudzumu līdz 0,2.
- Alkohola nozares atbalsta alkohola patēriņa mazināšanu jauniešu vidū.
- Nozare gan neatbalsta alkohola tirdzniecības laika ierobežošanu.
- Plāna īstenošanai turpmākajos divos gados VM prasa papildu 6,3 miljonus eiro.
Veselības ministrija Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projektu 2020. -2022. gadam nodeva sabiedriskajai apspriešanai pirms vairāk nekā gada, bet otrdien tas izskatīts valdībā.
Plāna pieteikumā norādīts, ka alkohola patēriņš Latvijā turpina augt un pirms četriem gadiem sasniedzis 11,1 absolūtā alkohola litrus uz vienu iedzīvotāju, kas pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju, tomēr ir mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā.
Plašākas ārstēšanās iespējas
Ir paredzēts ieviest jaunu valsts apmaksātu ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem un palielināt valsts apmaksātas ambulatorās narkoloģiskās palīdzības sniegšanas iespējas pusaudžiem.
Plāns ir arī izveidot specializētu bērnu narkoloģijas nodaļu.
Vienlaikus plānots narkoloģiskos pacientus ar noteiktām diagnozēm atbrīvot no pacientu līdzmaksājumiem, saņemot narkoloģiskos pakalpojumus, kā arī tiks vērtēta iespēju no valsts budžeta apmaksāt viņiem nepieciešamos medikamentus.
Tāpat tiks pilnveidotas ģimenes ārstu zināšanas darbā ar alkohola atkarīgiem pacientiem, alkohola lietošanas skrīninga veikšanu un īso intervenču sniegšanu pacientiem.
Akcijas reklamēs tikai veikalā
Veselības ministrija plāno aizliegt cenu un atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio, kā arī aizliegt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu drukātajos medijos, kinoteātros un internetā.
Tas nozīmē, ka cenu un atlaižu reklāma alkoholiskajiem dzērieniem būs pieejama tikai tirdzniecības vietās, kurās tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni.
Tāpat plānots aizliegt tādus tirdzniecības veicināšanas piedāvājumus, kas paredz, iegādājoties alkoholisko dzērienu, vienlaicīgi bez maksas vai ar atlaidi iegādāties citu alkoholisko dzērienu, preci vai pakalpojumu, piemēram, nevarēs veidot piedāvājumu “pērc vienu, otru saņem lētāk”.
Lai samazinātu alkoholisko dzērienu patēriņu, plānots arī ierobežot īpašos piedāvājumus patērētāju svētku dienās, piemēram, dzimšanas dienā dodot iespēju iegādāties dzērienus ar atlaidi.
Tāpat tiks vērtēta iespēja aizliegt tirgot stipro alkoholu mazajos plastmasas trauciņos, kuru tilpums nepārsniedz 0,2l. Tas neattiecas uz alkoholu, kas tiek pārdots tūristiem kā suvenīrs, piemēram, stikla vai māla pudelītēs.
Izmaiņas turpmākajos gados gaidāmas arī attiecībā uz azartspēļu zālēm un kazino – šajās vietās alkoholu par brīvu vairs piedāvāt nedrīkstēs.
Ir paredzēts aizliegt tirgot, pienest un lietot alkoholiskos dzērienus pie azartspēļu automātiem, spēļu galdiem un citām azartspēļu iekārtām, lai ierobežotu riskantu uzvedību - vienlaicīgi lietot alkoholiskos dzērienus un spēlēt azartspēles.
Valsts galvenā narkoloģe, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna uzsvēra, ka galvenokārt domāts par jauniešu alkohola patēriņa mazināšanu.
“Reklāmas ir mērķētas tieši uz jauniešu auditoriju un ir visiedarbīgākās un veicina alkohola patēriņu. Lai man ražotāji nesaka, ka tas domāts, lai cilvēki izvēlētos labākus produktus! Tām ir tieši ietekme uz jauniešu auditoriju. Ja jau ir akcija, tad jānopērk nevis viena pudele, bet divas vai trīs. Tas tīri psiholoģiski iedarbojas. Mums šajā plānā galvenais uzdevums ir tieši jauniešu auditorija, jo tie, kuriem ir dziļa atkarība un veselības problēmas, viņiem tā reklāma ir vienaldzīga,” skaidroja Stirna.
Tāpat VM iecerējusi aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās, par ko runāts arī iepriekš un kas, piemēram, Lietuvā ir spēkā jau dažus gadus.
Plāns paredz arī sabiedrības izglītošanas pasākumus par pārmērīgas alkohola lietošanas ietekmi uz personas veselību.
Alkohola nozarei bažas par vairāku plāna pasākumu ietekmi uz uzņēmējdarbību
Alkohola nozares pārstāvji plāna izstrādes laikā bijuši iesaistīti tā apspriešanā un jūtas sadzirdēti un atbalsta preventīvus pasākumus alkohola patēriņa mazināšanai jauniešu vidū.
Vienlaikus izskan bažas par vairāku plāna pasākumu ietekmi uz nozari, Latvijas Radio atzina Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.
“Plāns satur dažus punktus, par kuru esamību mēs kā nozare neesam priecīgi, jo uzskatām, ka tie nesasniegtu plāna kopīgo mērķi, bet gan ietekmētu vietējo ražotāju konkurētspēju,” sacīja Liniņš.
Liniņš norādīja, ka tendence par alkohola reklāmu mazināšanu ir aktuāla daudzviet pasaulē, īpaši Eiropas Savienībā (ES), taču nebūtu pareizi skriet pa priekšu citām ES valstīm un neizrēķināt kādu rīcību ietekmi uz ekonomiku.
Tāpat uztraucoša esot iecere 2022. gada pirmajā pusgadā pārskatīt alkohola tirdzniecības nosacījumus.
“Piemēram, ir parādījies plāns pārskatīt alkohola tirdzniecības laikus. Par šo punktu mēs neesam priecīgi, jo uzskatām, ka tirdzniecības laika ierobežošana kopumā nav nesusi vēlamo rezultātu un nav samazinājusi nelegālā alkohola apriti, drīzāk tieši otrādi,” norādīja Liniņš.
Plāns paredz arī mazināt pieļaujamo alkohola koncentrāciju asinīs visiem autovadītājiem no pašlaik atļautajām 0,5 promilēm līdz 0,2 promilēm.
Uz jautājumu, kāpēc nav noteikts 0 promiļu limits, kā tas ir vairākās valstīs, narkoloģe Astrīda Stirna norādīja, ka “vienmēr ir pieļaujamas kaut kādas alkohola mēraparātu kļūdas, un jāatceras arī kādas atsevišķu cilvēku organisma īpatnības, kas varētu dot kādas novirzes no normas. Tāpēc mēs nenolēmām par 0 promiļu noteikšanu, bet atstājām 0,2 promiļu limitu, ko principā var uzskatīt par 0 limitu.”
Veselības ministrija alkohola patēriņa samazināšanas plāna īstenošanai turpmākajos divos gados prasa papildu 6,3 miljonus eiro, no kuriem nedaudz virs 3 miljoniem paredzēti nākamajam gadam, bet 3,3 – 2022. gadam. Tātad plāna īstenošana būs tieši atkarīga no valsts budžeta iespējām.
Ministrija nav nospraudusi konkrētus datumus nākamo divu gadu laikā, kad plānā minētajiem mērķiem būtu jāstājas spēkā, to noteikšot diskusijas.
