Katru mēnesi 28 tūkstošu alimentu nemaksātāju vietā par uzturlīdzekļiem viņu bērniem gādā pārējie nodokļu maksātāji. Gadījumu, kad parādnieki nokārto saistības pret valsti, nav daudz. Šogad Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācija pieņēmusi tikai 700 lēmumus pārtraukt alimentu izmaksu, paļaujoties, ka turpmāk tēvs vai māte uzturlīdzekļus bērnam maksās regulāri. Ja tā nenotiek, otrs vecāks var atkārtoti vērsties fondā, bet tad uzturlīdzekļu izmaksā neizbēgami veidojas pārrāvums. Uz to vecākiem domātajā interneta vietnē "Cālis" norādījusi kāda mamma, kura jūlijā pamanījusi, ka alimenti par jūniju nav ienākuši.
Fondā apliecina – šādos gadījumos, kad bijušais alimentu parādnieks pēc saistību nokārtošanas atkal nemaksā, tiešām veidojas uzturlīdzekļu pārrāvums līdz brīdim, kad otrs vecāks atkal vēršas Garantijas fonā. Bet šādas situācijas esot ļoti reti.
"Procentuāli ļoti retos gadījumos bērna māte atgriežas atpakaļ fonda administrācijā ar jaunu iesniegumu par uzturlīdzekļu saņemšanu. No tā mēs secinām, ka lielākajā daļā gadījumu parādnieks patiešām šos maksājumus arī veic," norādīja Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas juriskonsulte Sintija Lavska.
Garantijas fondā pieļauj, ka, pamainot likumu, situāciju varētu risināt. Tieslietu ministrijā to neizslēdz, bet pagaidām vajadzību nesaskata, uzsverot – valsts jau tā aktīvi iesaistās uzturlīdzekļu nodrošināšanā.
"Ja mēs secināsim, ka parādnieki šādu regulējumu sāk izmantot ļaunprātīgi, ka viņi nokārto saistības, tad atkal mēnesi var izvairīties un tā atkārtojas, atkārtojas, un šis parādnieku skaits pieaugs, mēs domāsim par regulējumu, kā mēs varam no tā izvairīties. Viens no variantiem droši vien būtu paildzināt šo periodu – neizbeigt uzturlīdzekļu izmaksu, pavērot kaut kādus trīs mēnešus, divus mēnešus un tad tikai izbeigt izmaksu," stāstīja Tieslietu ministrijas pārstāve Sindija Šube.
Ministrijā arī uzsver – alimentu nemaksātāju parāda slogs uz nodokļu maksātāju pleciem gulstas arvien smagāk. Pašlaik reģistrēti aptuveni 40 tūkstoši parādnieku, kuru kopējais parāds valstij no 300 miljoniem eiro pērn šī gada pirmajā pusē pakāpies jau līdz 320 miljoniem.
Pašlaik valsts alimentu nemaksātāju vietā ik mēnesi uzturlīdzekļos izmaksā vidēji 4,5 miljonus eiro. Tie ir 54 miljoni eiro gadā, un tā ir teju puse no tiem līdzekļiem, kas nākamgad būtu nepieciešami mediķu algu celšanai un pat divreiz vairāk nekā pedagogiem solītais algu pielikums.
No kopumā 40 000 parādnieku atmaksu sākuši vien ceturtā daļa, pārējie fonda aicinājumus ignorē.
"Bieži vien ir tā, ka šis parāds ir uzkrāts tik ļoti liels, ka viņiem šķiet – nu, ko nu vairs, viss jau ir zaudēts. Nesen saskaņoju vienu lēmumu no juridiskā departamenta, kur kopējais ar procentiem parāds bija uzkrāts 22 000," pastāstīja Šube.
Līdz ar jūliju ir sācies divu gadu periods, kura laikā, nomaksājot parāda pamatsummu, procenti tiktu dzēsti. Tāpat jau mēnesi liegumam alimentu nemaksātājiem vadīt auto pievienots arī ieroču turēšanas aizliegums un parādniekiem, kas nesaņem legālus ienākumus, bet nav arī reģistrējušie kā bezdarbnieki, piemērojama pat kriminālatbildība. Tomēr ministrijā meklē arvien jaunus veidus, kā stimulēt alimentu nemaksātājus nokārtot saistības pret saviem bērniem un pārējo sabiedrību. Iespējams, līdz nākamā gada beigām varētu stāties spēkā liegums parādniekiem spēlēt azartspēles.
