Turpinot diskusiju par skolas apmeklēšanu no sešiem gadiem, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane portālam lsm.lv pauž neizpratni par šāda projekta lietderību: “Nav saprotami, kāpēc nepieciešama šāda reforma? Jau tagad, ja bērns ir gatavs skolai sešu gadu vecumā, to var darīt. Tādu bērnu nav mazums, kurus vecāki laiž skolā ātrāk, to atļauj Izglītības likums.”
Aldermane domā, ka ideja par skolas sākšanu no sešiem gadiem ir eksperiments, tas uzskatāms kā ministra darba stils – uzskaitot gan mācību gada pagarināšanu, gan skolas sākšanu no sešu gadu vecuma un citas ministra aktivitātes.
“Reformas izglītībā ir nepieciešamas, bet saprātīgas, sagatavotas, iesaistot visas puses reformas sagatavošanā. Somijai pārejai uz skolas sākšanu no sešu gadu vecuma bija nepieciešami 50 gadi.
Ja šo reformu īstenos, tā būs viena no lielākajām kļūdām valsts izglītības vēsturē.
Sešgadnieki skolā - tas ir nopietns lēmums. Ir svarīgi, vai bērni fiziski un garīgi ir gatavi šādam projektam, ir nepieciešams arī ārsta slēdziens. Sešgadniekam ir cits dienas režīms, ir guļamlaiks un cits mācīšanās stils. Un šāda pieredze (ar sešgadniekiem skolā) mums ir bijusi, bet neveiksmīga,” domā Aldermane.
Reiz jau ir bijis mēģinājums mācības skolā sākt no sešu gadu vecuma, pēc 14 gadiem to atcēla, un bērni uz skolu joprojām dodas tikai no septiņiem gadiem.
Eiženija Aldermane strādāja skolā, kad norisinājās 80.gadu projekts, viņa to vērtē kā neizdevušos, jo pēc tam apmēram ceturtajai daļai projektā iesaistīto skolēnu vēlāk bija slikti mācību sasniegumi.
Īpaši tas esot bijis jūtams, kad bērni mācījušies 2. vai 3.klasē. Tieši slikto rezultātu dēļ šo projektu pārtrauca, domā Aldermane.
Par projekta lielākajām neveiksmēm Aldermane nosauc slikti sakārtoto infrastruktūru, lai mazais bērns varētu iejusties lielajā skolā. Otra lielā problēma - skolotājs strādāja viens, nebija skolotāju palīgu, kas ir svarīgi tik maziem bērniem. Šādā situācijā cieš bērni, kuriem mācībās neveicas tik labi. Daļa bērnu zināšanās pavisam atpaliek, vēlāk ir grūti šos robus zināšanās atgūt un panākt mācībās citus.
Kā trūkumu Aldermane min arī skolotāju slikto sagatavotību šādai programmai, jo projektā iesaistītie pedagogi pabeidza tikai kursus, ar to nepietika.
“Bieži man saka, ka es atceros padomju laikus, bet šajos kritizētajos padomju laikos šim projektam bija labvēlīgāki apstākļi, jo visi bērni bija zināšanās vienādi. Tagad ir bērni no pirmsskolas, no mājām, no vecmāmiņu audzināšanas, jo vecāki strādā ārzemēs. Šī dažādība traucēs visiem vienādi apgūt mācību vielu.
Kritizētajos padomju laikos viena bērna neiešana skolā bija notikums, par kuru cēla lielu traci, tagad, pēc pēdējiem datiem Latvijā, nav zināms, kur mācās un vai mācās apmēram 19 000 bērnu,” savās domās dalās Eiženija Aldermane.
Jau rakstījām - lai bērni varētu sākt skolas gaitas no sešu gadu vecuma, būtiski jāmainās skolas programmai, skolotājiem jābūt gataviem strādāt ar sešgadniekiem, bet līdz šim diskusijas ar nozari par to nav bijušas plašas un tāpēc nav pārliecības par šīs Izglītības ministrijas ieceres īstenošanu.
