„Kopumā Rīgas domē un departamentā neviens neatbalsta līdzīga rakstura provokācijas. Līdzīga rakstura provokācijas neko labu nevar atnest," sacīja Aldermane.
Komitejas priekšsēdētāja solīja ar skolu direktoriem izrunāt raidījumā redzēto: „Protams, mēs ar viņiem izrunāsim šo situāciju. Neviens nevar pateikt, kāda bija šī situācija – vai raidījumā atspoguļotais sižets ir pilnīgs."
„Kopumā mēs mēģināsim izvērst arvien vairāk no departamenta puses tādu darbu un metodes, lai tādu gadījumu būtu mazāk," sacīja Aldermane.
Viņa arī apliecināja, ka šāda situācija ir nepieļaujama, tomēr vēlāk noliedza savu izteikumu, norādot: „Šobrīd situācija ir tāda, kur ar katru no direktoriem mēs varam mierīgi izrunāt."
Aldermanes ieskatā, „soda represijas ir sliktākais, ko šajā gadījumā var pasākt". Ja direktori tiktu sodīti, tas iedzītu vēl dziļāku ķīli starp domes departamentu, direktoriem un direktoru starpā.
Raidījums "Aizliegtais paņēmiens" Aizsardzības ministrijas vārdā vairākās mazākumtautību skolās lūdza izvietot plakātus par godu Latvijas valsts svētkiem. Pēc tam, uzdodoties par „Saskaņas centra" politiķiem tuvās biedrības „9.maijs" pārstāvjiem, lūdza direktoriem plakātus noņemt, norādot, ka tur sagrozīta vēsture un pieminēta okupācija.
Divas no trim šajā eksperimentā iesaistītām skolām - Rīgas Krievu vidusskola un Rīgas 21.vidusskola - pēc šī aicinājuma plakātus arī noņēmušas vai izgriezušas no plakāta daļu par okupāciju. Abu skolu direktores, kuras plakātus noņēma, nekādus paskaidrojumus nav vēlējušās sniegt.
