Ārijas kundze ir tikai viena no Latvijā dzīvojošiem pensionāriem, kuri mūža nogalē palikuši vieni.
“Man tas bija tāds nepatīkams pārsteigums, ka mēs esam tāda sabiedrība, kas tik maz rūpējas par saviem vecajiem cilvēkiem, kuriem ir tik vienaldzīga attieksme, jo, cik Ārijas kundze stāstīja, viņai bija vairākas vietas, kurās pateica, ka šādu darbinieku vienkārši nav. Lai meklē savus radiniekus, bet... ja cilvēks ir vientuļš, viņš jau nav ne pie kā vainojams,” uzskata Ārijas kundzes ģimenes ārste Barba Tuzika. Viņa arī piebilda – tad jau vajadzētu sistēmā vienkārši pateikt, ka šāda palīdzība nav pieejama.
“Mani drusku satrauc tas, ka veciem cilvēkiem būtu jāsaglabā sava funkcionalitāte, mobilitāte, pašaprūpes spējas, bet tajā brīdī, kad nepieciešama asistenta palīdzība, viņu ir ārkārtīgi grūti saņemt,” bažās dalījās ģimenes ārste.
Ārijas kundzes gadījums diemžēl nav unikāls.
Palīdzība, kas viņai nepieciešama, ir pavisam elementāra – neliels atbalsts ikdienas solī. Taču asistentam, kurš viņai palīdzētu aiziet līdz veikalam vai poliklīnikai, paredzēts nožēlojams atalgojums - 14 eiro mēnesī.
Labklājības ministrijā skaidro – asistenta pakalpojumu valstī patlaban saņem 10 tūkstoši cilvēku. Palīgi – lielākoties ģimenes locekļi, kuri būtu gatavi šo pašu darbu uzņemties arī bez maksas. Vientuļajiem ļaudīm palīdz svešinieki: pēc nodokļu nomaksas asistents saņem 2 eiro un 20 centus stundā.
“Pirmais nosacījums, ka cilvēkam ir invaliditāte. Daļai cilvēku ar invaliditāti - ir tādi, kuriem ir grūtības pārvietoties ārpus mājas, ja iekštelpās aprūpē mājās, tas ir pašvaldības noteiktais pakalpojums. Valsts asistenta pakalpojumus ieviesa ar mērķi, lai sniegtu atbalstu pārvietoties ārpus mājas, lai nonāktu no vienas vietas citā vietā,” skaidroja Labklājības ministrijas pārstāve Elīna Celmiņa.
Viņa arī pieļāva, ka asistentu atrast nav vienkārši un ieteica tādu meklēt ar attiecīgā novada vai pilsētas sociālā dienesta palīdzību, jo tur strādājošiem, visticamāk, zināmi cilvēki, kas pašvaldībā ir bez darba vai vēlas papildus piepelnīties.
“Tā tas darbs tiek atrasts arī citās valstīs, meklējot cilvēkus, kuri būtu gatavi savās brīvajās stundās šo darbiņu veikt,” teica Celmiņa.
Ārijas kundzes gadījumā palīgs norīkots vien divas stundas nedēļā. Šo pakalpojumu dēvē – brīvdienu asistents. Ja cilvēks ir apņēmies palīdzēt otram pilna laika slodzi - par astoņu stundu darbu, piecas dienas nedēļā - pēc nodokļu nomaksas valsts samaksā vien 352 eiro.
“Apriori jau ir skaidrs, ka šis cilvēks ir ļoti slims, ka viņam nav tāda spēka iet pa iestādēm un meklēt šo asistentu, ka būtu jābūt kaut kādai sistēmai, kad šī palīdzība jau tiktu piedāvāta. Un skatīties, lai šī samaksa būtu adekvāta, jo vairāk cilvēks sevi spēs aprūpēt, jo vēlāk nonāks tādā valsts aprūpē, kurā tās izmaksas ir daudz dārgākas,” uzskata ģimenes ārste.
Šim darbam netiek prasīta augsta kvalifikācija vai iepriekšēja izglītība – galvenais, lai cilvēkam būtu pieredze, saskarsme ar cilvēkiem ar invaliditāti un viņš var šo darbu darīt.
Rīgas domes Labklājības departamentā neslēpj, ka asistentu meklēšanā aktīvi iesaistās arī pašvaldība. Tieši viņiem jāiejūtas teju vai savedēju lomā, jo ne vienmēr izdodas piemeklēt tieši tādu asistentu, ar kuru pensionārs vēlētos iziet ārpus mājas.
“Mums ir tāda neliela datu bāze. Jāteic, ir nedaudz to cilvēku, kuri gribētu strādāt šādu darbu. Nav daudz tāpēc, ka tas nav viegli. Ir jāstrādā, ir jābūt kaut kādām prasmēm komunicēt ar cilvēku ar invaliditāti, arī mūsu senioriem ir visādi niķi un stiķi. Ir jābūt saskaņai, lai nav tā, ka izietu ārā un būtu nepārtraukti kādi konflikti,” norādīja Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice.
Bieži vien cilvēki atsakoties no asistenta, jo atrod kādus trūkumus, un tad pašvaldība meklējot citu.
Asistentiem ir jāatskaitās, ko viņi kopā ar cilvēku, kuram ir speciālās vajadzības, ir darījuši - jāvāc speciāli zīmodziņi. Taču - ne visas aktivitātes tiek apmaksātas. Piemēram, cilvēka pavadīšana uz dievkalpojumu neietilpst pakalpojumā. Algu par baznīcas apmeklējumu asistents saņems tikai tad, ja viņa aprūpējamais kalpo draudzē un ir sociāli aktīvs.
Labā ziņa ir tā, ka Ārijas kundze savu asistentu ir atradusi, tikmēr gan pašvaldībā, gan ministrijā neslēpj, ka šobrīd asistentu valstī akūti trūkst, taču ir nepieciešamība palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī pensijas gados. Tāpēc, ja jums ir šāds sirds aicinājums, droši dodieties uz pašvaldību un piesakieties šim darbam.
