Aktivitātes pieaugumu EP vēlēšanās lielā mērā noteikusi iepriekšbalsošana

Par spīti prognozēm vēlētāju aktivitāte šajās Eiroparlamenta vēlēšanās bijusi augstāka nekā 2014. gadā. Provizoriskie aprēķini rāda, ka izvēli par labu kādam no 16 kandidātu sarakstiem izdarījuši 33 ar pusi procenti balsstiesīgo. Kopumā gan aktivitāte tik un tā vērtējama kā zema, jo astoņas Latvijai pienākošās vietas Eiroparlamentā sadalītas bez divu trešdaļu balsstiesīgo līdzdalības.

Salīdzinot ar pagājušajām Eiroparlamenta vēlēšanām, vēlētāju aktivitāte augusi par 3,27 procentpunktiem. Lielākais pieaugums vērojams Rīgā un Vidzemē, bet teju nemainīgi zema balsotāju aktivitāte bijusi Latgalē, kur pēc provizoriskajiem aprēķiniem balsot devušies vien par 0,15 procentpunktiem vairāk vēlētāju nekā iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās.

Lielā mērā kopējais aktivitātes kāpums valstī saistāms ar trīs iepriekšbalsošanas dienām, kad, par spīti tehniskajām problēmām CVK datu apmaiņas sistēmā, izvēli izdarīja trešā daļa aktīvo vēlētāju jeb 11,22 procenti balsstiesīgo. Salīdzinājumam: 2014. gadā trīs iepriekšbalsošanas dienās uz iecirkņiem devās teju divreiz mazāk – 6,84 procenti balsstiesīgo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti